...mazu uzmanību, un tūlīt pēc nedēļas būs arī 4-tās nedēļas kopsavilkums. Tās nedēļas uzvedas kā karuselī, bez brīdināšanas griežās nemanot.
Ik pa brīdim atceros, kas notika ar mani pirms gada (Dziesmu svētku cenu aptaujas, miljons epasti dienā, maģistra rakstīšana un aizstāvēšana, "Helper" grāmatas veidošanas nakts nometnes), noskurinos un jūtos daudz laimīgāka:) Tāpēc, ka tas reiz bija un ir pārdzīvots, un tāpēc, ka pēc gada viss ir savādāk:):):)
Gaidu Kristapu no darbiņa mājā. Tikmēr izravēju dārziņu līdz galam. Abi kungi ar lielu entuzīāsmu ķērās darīt, bet dāma ielej sev sarkanvīnu un izdara līdz galam. Nu nav ar viņiem tik traki, gribējās jau arī izdarīt ko labu, ja jau reiz mūsu mazās ģimenes galva vienīgais šobrīd kastītēs mājās nes dienišķās pusdienas. Viņš tiešām ir pagalam laimīgs, lai arī jāstrādā 11 stundas dienā. Esmu redzējusi viņu visādos darbos un visādos stresos, bet šitik priecīgu par to, ko viņš dara.... nu neatceros.
Es pati? Mācos Londonu no galvas. Ar darbiem tajā restorānā nesanāca (viņi pašu skumji, par to, ka bizness tik lēns), līdz ar to aktīvi skatos, ko varētu iesākt... kādā citā restorānā. Un labi vien ir, jo tur bija tālu jābrauc, un pusi dienas nosist piesvīdušā metro arī nebūtu baigā laime, lai arī kā jau būtu, tā būtu bijis arī labi.
Pavairoju savus dzīves aprakstus CV formātā un dalu visiem laimīgajiem. No sērijas "labi uzvedīsies, iekļaušu savā loterijā". Šobrīd cerīgākie loterijas dalībnieki ir Tate Modern restorāns, Notinghillas skalkmaizīšu smalkbode. Tad jau redzēs... Nebūšu lepna, izstāstīšu.
Toties pa šo laiku esmu piedzīvojusi Londonu. Atceros tās reizes, kad, atbraucot uz pāris dienām, bārdā nodomāju, -kā tas ir te dzīvoties, izmantot visus šos beņķīšus, celiņus. Tagad es to zinu, kā tas ir - forši! Daudz klausos mūziku, lasu Če Gevaras ceļojumu aprakstus (tik normāli, ka ieviešas līdzi vazājama literatūra, ja pusstundu no mājām uz centru ar metro jābrauc) un gaidu, kas notiks tālāk.
Brīvdienās bijām uz Regent's parku, kur es vedīšu draudzenes (tās, kuras atbrauks) zem rozēm dzert šampanieti, bet svētdien mums Gundega (klaidu latvis gadus trīs) ierādīja Braitonas pludmali, kur izskatās apmēram šādi:
Nu tā apmēram mums te iet. Nez, kā jums?
p.s. toč nopirkās ļoti garšīgs sarkanvīns. Ļoti garšīgs. Retums.
Liels, liels (milzīgs kā tas rododendrs bildēs pirms pāris nedēļām) tev sveiciens vārda svētkos! būs jādodas mājās un jāsameklē vīns par godu taviem svētkiem! veiksmīgu darbošanos!
AtbildētDzēst