Gatavojamies Jāņiem

Jau otro reizi dzīvē apstākļu sagadīšanās dēļ lasu grāmatu par "mazo lietu dievu". Tur mazai Raelai spēļu rokas pulkstens vienmēr rāda bez desmit divi. Viņa kādreiz gribētu pulksteni ar laika rādītājiem, kurus var grozīt, jo laiks jau ir priekš grozīšanas! Priecīgu Jāņus tāpēc!

Mums arī būs Jāņi. Domājām, izmantot unikālu iespēju un apzināti doties uz Daugavas Vanagu namu pie latviešiem. Mēs jau visi zinām, ar kādu līkumu viens otram apiet latvieši ārvalstīs, bet šoreiz dosimies taisni latviešu spietā (Divas reizes uz ielas dzirdējām latviešus, klāt nepiegājām. Vienā reizē kāds pārītis skaidrā valodā teica "šņabītis... ", bet otrā reizē mamma rāja bērnus ar tekstu "...nu Tu beidzot padomā!"). Mēs pagaidām bariņā esam četri, un viena no tām - Līga. Es arī varētu pieteikties par Līgu, vai Kristapu iekristīt par Jāni, lai lielāks fans rīt. Ceram arī tikt pie vainadziņiem, jādomā tik, ka, Haidparkā plūcot puķītes, neviens mums nesados pa nagiem.

Esam pa darbiem abi. Es strādāju kā pilntiesīgs Deli asistents, pārdodu sierus, desas, kafijas, kūkas, vīnus, maizes, olīveļļas, pesto mērces, visu, ko vien itāļu vēderi prasa. Padomājies, mūsu Deli, kas atrodas Londonas vidū, šodien viens vīrietis ar mani sāka sarunāties itāliski. Es kā cetrālā itāliete automātiksi māju ar galvu si - si ;) Iedevu viņam kafiju un viņš bija laimīgs, ka kāds viņu saprata. Man sajūsmina faksts, ka itāļi sev pāri nedara - viss ir ārkārtīgi garšīgs un svaigs, gan reizēm peld eļļā vai treknā sierā. Noteikti nepārdzīvošu, ja kāds dzīvsvara kilo būs nācis klāt, toties ēdu garšīgi un bez maksas. Reizēm ir dienas, kad mani kā jauniņo pasauc malā, lai uzrīkotu man degustāciju. Pagāšpiektdien bija sieri! No letes neatgāju, kamēr visu degustējamo nebiju izdegustējusi. Citā dienā 7ņos no rīta aicināja uz visādu smalko desu degustāciju, no tās gan atteicos, jo čili salami vai saulē žāvēts bekons brokastīs man neierakstītos.

Stāsts par fanču restorānu arī, lai arī ļoti lēni, tomēr turpinās. Biju uz to izprovēšanos kādu laiku atpakaļ, un secināju, ka tā stīvā sajūta, ko pauž restorāna interjers un pasniegšana izgaist brīdī, kad ierodies kā savējais restorāna aizskatuvē. Viņiem ir izdevies atrast kolosālus cilvēkus. Ha, viens no tiem mani pārsteidza, skaidrā latviešu valodā uzrunājot "Nu sveika, dārgā!". Esmu to darbiņu pie viņiem dabūjusi, tikai citā viņu ķēdes restorānā, vēstniecību rajonā Pimlico. Nedaudz jau stresaini būs, bet galvenais, lai viņu augstībām vēstniekiem labpatīkās atstāt dzeramnaudas, tas arī galvenais:):) Tik tā kā būsim uz vienu nedēļu Latvijā (no 27.06 līdz 07.07), tad priecīgi vienojāmies, ka darbiņu sākšu uzreiz pēc atbraukšanas.

Mājās mums tagad ir austrāļu kaimiņiene. Endijs kaut kur izracis vēl vienu īrnieku, pagalam jauku meiteni, skolotāju, ar kuru vakari pavadās saturīgi, pļāpīgi un smieklīgi. Viņi Austrālijā dzeramo ūdeni ņem no liela tovera, kur satek lietusūdens. Tas nekad nepaliekot vecs.

Priecīgus jums Jāņus, mīļie! Esiet dzīvelīgi un atraisīti dziesmām, un ...baudiet!