Entuziasms kūsāt kūsā!

Endijs uzķēra entuziasmu. Šīrīta pārsteigums logā, ar garām šķērēm, vēl muti nenomazgājis, ķeras pie lielkoka dizainēšanas :)

Šovakara entuziasms.

Kristaps tagad nevarēs pienākt. Viņš šobrīd cīnās ar entuziasmu un iniciatīvu Endija dārziņā :)

Te bildītes no šodienas ceļojuma uz Regent's park:http://picasaweb.google.com/intasorina/RegentSPark#

Lai Jums priecīga rītdiena!

situācijas novērtējums pēc pirmajām 2 nedēļām

Kad Londonā apnicis desot par apskates objektiem un jaunatklātiem apvāršņiem, negribas tērēt 30 mārciņas mūziklam, vai kārtējai kafejnīcai vai galīgi nevelk uz muzeju, vienmēr var iesēsties divstāvu autobusā un doties, kur deguns rāda. Un forši, ka deguns vienmēr norāda uz vietu, kur nejauši priekšā ir cits autobuss, kas norādā tālāk vai arī metro stacija. Prātīgi, ja braukšanas karte ir bezizmēra. Samaksā vienu reizi nedēļā tikpat, cik audītim benzīnu, un dragā. Šodien mēs tā izdarījām. Jo uz muzeju Kristaps negribēja (man vispār būtu jābeidz piedāvāt. Tā nu ir vieta, kur varētu pavadīt visu laiku), jo ar kājām skraidīt man negribējās (sestd-svētd vien apstaigājām trīs reizes apkārt Liepājai), jo mājās arī jau nesēdēs, lai arī vieni.

Mājās pārsvarā esam vieni. Paši nedaudz iesmaidām, ka Endijs trennējas par spoku. Viendien Kristaps viņam palīdzēja pielabot kādas tur mēbeles, devās līdzi uz pagrabu pēc papildus detaļām un Endijs nosaka, ka te spoki dzīvo. Abi smaidām bārdā, ka viņš pats nezin, ka ir viens no tiem. Reizēm tiešām ir nenosakāma situācija, vai sešistabu mājā, kurā īrējam tikai istabu, esam vieni vai vairāki. Tikko noklaudzēja durvis. Es domāju, ka viņš nav mājās, bet tagad tiešām neviens neienāca. Spoks būtu izgājis?

Darbi. Visiem, jums, mīļie, jautājumi par darbiem, kas arī droši vien ir tā aizraujošāka daļa. Abi esam piedzīvojuši pāraudes laikus - Kristapam ir atbilde, manu gaidām. Es piektdien pēcpusdienā spēlējos oficiantēs smalkā gala restorānā. Kristaps, kas atnāca uz vakara otru pusi nopētīt, atzina, ka tiešām esmu izskatījusies pēc īstas oficiantes:) Tas mani priecē. Toties kandidāts es nebiju vienīgais. Šovakar viss restorāns tur svin kādus svētkus, bet rīt, cerams, uzzināšu atbildi. Un, ja arī man tas nebūs bijis lemts, meklēšu nākošo, liela muiža! He! Paraleli pa kārtai sūtu CV uz visādiem projektu darbiem, kas tonnām piedāvājās, bet uz tiem konkurence ir smaga, īpaši cilvēkam bez vietējās pieredzes.
Kristapu atzina par labu esam vienā citā restorānā, bet par to lai viņš stāsta pats. Tik pateikšu, ka izskatījās tīri priecīgs par šādu pirmoreizimūžā pieredzi un rīt sāks darbu.

Abi runājām, ka tā cilvēcīgā nelaime ir vēlēties visu uzreiz, bet, ja ņem vērā, ka esam te tik divas nedēļas, tad noticis ir daudzkas - pa lielam esam salīmējuši galvās Londonas karti, atkoduši transportus, kur kas atrodas, esam pietekušies un jau dabūjuši personīgo GB identitāti (vietējais pers. kods), telefonus pieslēguši, arī tūlīt ar banku viss kārtībā. Esam satikuši visādus cilvēkus un pabijuši supervietās, kā arī atklājuši, kur dod koncertus pa brīvu un kur vislētāk un veselīgāk tuvākajā apkārtnē iepirkties, kā arī saņēmām uzaicinājumu no mājas "spoka" pagarināt mūsu īres līgumu un palikt te vēl uz mēnesi. Atbildot brālim uz jautājumu - brīdi, kad skriesim ar galvu sienās, turam pa gabalu. Tagad joprojām baudām, kā grieķi - ar mēru sasniedz pilnību :):) Tas tā, poētkai.

Nu tā. Vienīgais ir sāpīgi tas, ka jūs tagad ēdiet auksto zupu. ...paga, kaut kas jāizštuko....

Rojāls Botāniskais dārzs

Mūs pārsteidza. Šoreiz Rojāls Botāniskais dārzs:

Nepieķērām ziedam, bet pēc visiem parametriem - RODODENDRS!!!!

Vairāk bildes: http://picasaweb.google.com/intasorina/RojalsBotaniskaisDarzs#

Lai priecīga un ražīga jums dieniņa!

Darbi, kas krīt no gaisa....

Piemēram, šādi izskatās cilvēki, ar kuriem notiek brīnums, vairāki brīnumi pēc kārtas:)

Pāris dienas atpakaļ beidzot sajutām vajadzību meklēt darbu. Nolikām visus citus neatliekamos pasākumus pie malas (muzeju listi, apmeklējamo parku sarakstu, grāmatnīcu, kafejnīcu, teātru, mūzklu, u.c. vēlmes,) un veselu dienu centāmies sakoncentrēties karjeras sākumpunktu meklējumiem. Vakars beidzās nedaudz izbojāts - nejauši nopirkām Chardonnay alcohol free. Paši sirsnīgi apsmējāmies un izdzērām limpenīti čuru krāsā.

Jau LV atrodoties, bija skaidrs, ka birojdarbs būs pēdējais, ko vēlamies (jocīgā kārtā neatkarīgi viens no otra saņēmām šādu apjausmu). Norunāt 1500 minūtes mēnesī pa telefonu, cenšoties glābt kādu glābjamo un pasauli griežot pret asi, nav dzīves dzīva dzīvošana.

Tā nu gadījās, ka vakar satikām puisi V => puisis V stāsta par restorānu Čelsijā, kurā strādā => Inta sarauc uzacis sapņojot, cik ļoti labprāt, kaulus nelaužot, varētu pa-apkalpot atkal galdiņus feinā restorānā => Puisis V saka, ka tieši tagad restorāns meklē meiteni oficianti => Inta klusībā aplaudē ar ķepiņām => Puisis V vakarā pārzvana un aicina nākamajā dienā atknākt parunāties => Inta aiziet parunāties un saņem uzaicinājumu rīt uzsākt pārbaudes laiku!!!!!

Tā nu gadījās, ka vēl LV atrodoties, Kristaps uzrakstīja restorānam, kurā pabijām februārī, epastu => restorāns atsūtīja pārsteigumu pilnu ziņu atpakaļ "wow, tādas atsaukmes negaidījām" => Kristaps aizrakstīja "moš pie jums kāds darbiņš, būšu Londonā" => restorāns atsūtīja "paga, atsūti vēlreiz savu CV" => Priecājoties Haidparkā par Intas negaidīti no debesīm saņemto darbu, Kristaps saņem zvanu "Lūdzu atnāciet rīt uz pārrunām, mums vajag cilvēkus"!!!!!

Nu Tu, pasaule, pasaki, lūdzu, kā tas ir iespējams ??!!! Mēs te abi atlokām piedurknes, gatavojoties saņemt pa mizu par šādu avantūru, bet finālā mums abiem ir iespēja strādāt darbus, par kādiem patiesībā bijām domājuši - kurus nav jānes mājās, kuros var iemācīties daudz ko jaunu, kurus darot nav jāsēž birojā, kuros satiksim dažādus cilvēkus, kas parādīs mums tālāko ceļu šajā piedzīvojumā.

Kristaps par to samīļoja pasauli:):)

p.s protams, ka mēs nezinām, kā mums ies, bet izmantojam katru brīdi priecāties un cenšamies tikt vaļā no jebkādas paranojas par jebkadām iespējamām neveiksmēm.

p.p.s. pirmo reizi mūžā abi beidzot uzrakstījām savus CV. Kā visi tie iepriekšējie dzīves gadi notikuši, ne jausmas ;) ar brīnumiem, domājams...

Londonas nurmuliņi

Draudziņi!

Mūsu iejušanās programmas viens no svarīgākajiem etapiem - lokālā telefona nurmuliņa iegūšana, ir paveikts!

Principā jau Skaips rullē tik vienā rullēšanā, tā kā kad gribēsim patarkšķēt garo tarkšķi (tas jau gan vairāk pa sievišķu modei) tad meklēsimies skaipā (mēs zem šifra "intaunkristaps"), bet, kad gribas uzzvanīt uz ārzemēm, tad laipni lūgtum:

Tātad pavisam impozanti ekskluzīva situācija saveidojusies - mūsu telefona nurmuliņi atšķiras tikai par vienu zīmīti:

Inta +44 7733 949 180

Kristaps +44 7733 949 181

P.S. principā arī mūsu Latvijas nurmuliņi ir pāradresēti uz šamējiem, bet īsziņas līdz mums neatnāks vispār un saņemot zvanus uz saviem Latvijas numuriem mums vēl būs jāpiemaksā, lai noklausītos kas jums ir ko pateikt;) Vot!

Kapiņi. Unreal.

Tate Britain

Kā Kultakadēmijas absulvente nevaru neuzrakstīt!
Šodien visu vienu mērķteicīgi nositām laiku Tate Britain. Tas ir tikai viens no muzejiem, kur neprasa naudiņas, bet par to parāda visu, ko vien angļi sazīmējuši vairāku gadsimtu garumā. Un Malači! Jo sazīmējuši tiešām vareni. Jau nedēļas vidū, garām ejot, biju tur ieskrējusi aplūkot Tērnera lielās jūras un nolēmu noteikti atgriesties, jo pulsējošu sirdi nevarēju atstāt asiņojam:)
Vārdsakot, lielās jūras, Tērnera un Rotko gleznas/ķēpājumi, visi Hogārta darinājumi, VanDeika izcilības, Seržanta skaistās meitenes, Kostebla sēras par sievas nāvi, Geinsboro apnicīgie portreti vai McNīla japāņu interpretācijas.... siegdama tā arī neatapos:):):) Gulēšu jo saldā miegā.
Lūdzu bauciet uz Londonu apmeklēt tikai muzejus vien, Bigbens pagaidīs!

Truba

Šodien braucot metro, jeb kā vietējie saka "trubā" pusceļā apstājāmies un kādas 20 minūtes stāvējām. Riņķī viss tumšs, sāk iezagties bailes, ka tik gadījumā mums nav kādas klaustrofobiskas tieksmes (kā ta tu cilvēks vari zināt, ka tev ir klaustrofobija kamēr neesi pamēģinājis pasēdēt 20 minūtes tumšā trubā dziļi zem zemes:) Nu bet avienvārdsakot pēc brīža vārīga balss pa iekšējo skaļruni paziņo, ka stāvam tāpēc, ka nākošajā stacijā priekšējais metro vilciens mēģina apgriezties!?!?!? Kā tā apgriezties??? Vienīgais veids kā es varētu iedomāties apgriezt metro vilcienu ir ar jumtu uz leju, bet diezin vai tāda šajā gadījumā bija šī visai saparātīgā iecere. Visādi citādi šādas darbības pilnīgi apgāž man, protams slābani zināmos, bet tomēr fizikas likumus!

Neviens tā arī nesaprata, kas tur īsti notika, bet lai nu kā pēc brīža sākām braukt. Kad tikām no trubas laukā, ārā jau bija tikpat tumšs cik iekšā, bet laikam jau to visu jebkurā gadījumā var uzskatīt par veiksmi, jo, ja tas iepriekšējais vilciens savu nepiepildāmo vēlmi nebūtu apmierinājis domājams kā citādāk, ar 20 minūtēm varētu būt bijis stingri par maz...

Endijs

Katru dienu pilns cietais disks un tāpēc dabiska vajadzība to visu uzrakstīt :)

Visai centīgi meklējot ineta iespējas, atradām šo - vietu prom no draugiem lv, kur lasītu tie, kas zina, ko lasīs:):)

Atbildot uz jautājumiem par dzīvesvietu, varu cēli ziņot, ka neviens pāri mums nedara! Dzīvojam pie Endija, kurš šķīries no tempermentīgas brazīlietes un savā četristabu mājā jūtas vientuļš. Endijam ir divas meitas - 15 un 14 gadus vecas, kurām pēc šķiršanās noteikumiem pie tētiņa jāatrādās otrdienās un ceturtdienās (tad arī tiek paslēpts TV elektrības vads:)). Pēc visa spriežot abas smaidīgās čirkainītes ir "atsitušās" māmiņā un šobrīd tiranizē veco par sunīša iegādi. Vēl pāris dienas atpakaļ viņš paziņoja, ka tas temats ir izsmelts, nekāda sunīša nebūs, bet vakar pēkšņi ierunājās, ka viņš jau pat gribētu kādu suņuku... Tās dāmas apstrādā smalki :)

Endijs ir diezgan kārtīgs personāžs. Lai arī skaidri redzams, ka te dzīvo vientuļš vīrietis, tomēr mājiņa ir perfektā tīrībā un kārtībā. Arī mēs saņēmām dažādas kārtības regulas, kas ļoti priecē, jo dikti biju satraukuses iekulties kādā aizpelējušā ūķī.

Ja vien ir iespēja, paskaties maps.google.com "Leicester Rd, Barnet, Londona N2, Apvienotā Karaliste", kādā rindu māju paradīzē dzīvojamies. Katram kaimiņam sava aliņa ar savu 20 m2 dārziņu aiz tās. Sākumā ir nedaudz mulsinoša orientēšanās, jo māju rindas ir katrā ielā.

Istabiņa ir obligātais minimums - gulta, lampa, galdiņš, skapis, ne lielāka par 12 m2. Kā bonuss - skats pa logu uz zaļo zemes strēķīti aiz mājas un iespēju ielūrēt kaimiņu fazendās, kur vienā no tām miermīlīgi sadzīvo zivis dīķītī, pāris ķērcoši papagaiļi, nezcik kaķi un trekns trusis ar dubultzodu un nošļukušām ausīm.

:):) tas pagaidām no manis. Atkal drīzi uzrakstīšu!

p.s. Te viss zied! Par to paplašināti - citreiz:)

Pirmais blabla par Londonu

Nu, nedaudz par mums Esam dzīvi un veseli pašā Londonas centrā, un galva jau priecājas par visiem iespējamajiem skatiem un novērojumiem. Šeit daži no tiem:
1. Angļu rindu mājas ir plānākas kā mūsu bloķenes. Šodien pasūdīgāks laiks un mājā ir drēgni. Endijs nogriezis apkuri.
2. Mūžā nezināju, ka Londonā ir kalni Vakar, laiku īsinot, pastaigājām pa vietējo perimentru un pēkšņi skatāmies - bļā - zem kājām paveras centrs! Atradām arī vienu parciņu, kur guli zālē un hipnotizē Londonu, visu uzreiz.
3. Var satikt ikvienu. Vārdsakot, vietējā Narvesenā pērkot končiņas, Kristaps baksta man sānos, lai paskatos, kas stāv blakus. Tas patiesi ir lieki, jo ar sejām pa žizņi man ir problēmas. Izrādās, ka esot aktieris,t as, kurš filmā ar Džūliju Robertsu grieza banzai kociņu un vēl visādās Gaja Ričija filmās. Turpinājām viņu izsekot līdz bankomātam, lai Kristaps vēlreiz paskatītos uz onkoli, kas filmā grieza banzai kociņu
4. Ar autobusiem braukt uz centru ir ilgāk kā ar metro. Sēžot autobusa otrajā stāvā liekas, ka mēs tūlīt aizķersim kādu būdu, koku vai pieturu...
5. Ēstuvju dažādību noteikti ņemsim nopietni - vakar jau bija turki. Šodien tepat aiz stūra jau ieraudzījām blakus bengāļus (diez, ko tie ēd), japāņus, kebabus un amīšus pārstāvēja KFC
6. Angļu parks=mežs vulgaris, kur pa naktīm skraida Robini Hudi. Mjaaa, un katrā otrajā mājiņā, liekas, mīt pa Hiacintei.

Būs jau droši vien jāievieš kaut kas blogveidīgs, tā vieglāk būs par mums pastāstīt, jo pastāstīt jau gribās Lai jums šodien saule!
Inta

p.s. Kristaps par visiem maniem novērojumiem pagaidām māj ar galvu.