Truba

Šodien braucot metro, jeb kā vietējie saka "trubā" pusceļā apstājāmies un kādas 20 minūtes stāvējām. Riņķī viss tumšs, sāk iezagties bailes, ka tik gadījumā mums nav kādas klaustrofobiskas tieksmes (kā ta tu cilvēks vari zināt, ka tev ir klaustrofobija kamēr neesi pamēģinājis pasēdēt 20 minūtes tumšā trubā dziļi zem zemes:) Nu bet avienvārdsakot pēc brīža vārīga balss pa iekšējo skaļruni paziņo, ka stāvam tāpēc, ka nākošajā stacijā priekšējais metro vilciens mēģina apgriezties!?!?!? Kā tā apgriezties??? Vienīgais veids kā es varētu iedomāties apgriezt metro vilcienu ir ar jumtu uz leju, bet diezin vai tāda šajā gadījumā bija šī visai saparātīgā iecere. Visādi citādi šādas darbības pilnīgi apgāž man, protams slābani zināmos, bet tomēr fizikas likumus!

Neviens tā arī nesaprata, kas tur īsti notika, bet lai nu kā pēc brīža sākām braukt. Kad tikām no trubas laukā, ārā jau bija tikpat tumšs cik iekšā, bet laikam jau to visu jebkurā gadījumā var uzskatīt par veiksmi, jo, ja tas iepriekšējais vilciens savu nepiepildāmo vēlmi nebūtu apmierinājis domājams kā citādāk, ar 20 minūtēm varētu būt bijis stingri par maz...