Darbi, kas krīt no gaisa....

Piemēram, šādi izskatās cilvēki, ar kuriem notiek brīnums, vairāki brīnumi pēc kārtas:)

Pāris dienas atpakaļ beidzot sajutām vajadzību meklēt darbu. Nolikām visus citus neatliekamos pasākumus pie malas (muzeju listi, apmeklējamo parku sarakstu, grāmatnīcu, kafejnīcu, teātru, mūzklu, u.c. vēlmes,) un veselu dienu centāmies sakoncentrēties karjeras sākumpunktu meklējumiem. Vakars beidzās nedaudz izbojāts - nejauši nopirkām Chardonnay alcohol free. Paši sirsnīgi apsmējāmies un izdzērām limpenīti čuru krāsā.

Jau LV atrodoties, bija skaidrs, ka birojdarbs būs pēdējais, ko vēlamies (jocīgā kārtā neatkarīgi viens no otra saņēmām šādu apjausmu). Norunāt 1500 minūtes mēnesī pa telefonu, cenšoties glābt kādu glābjamo un pasauli griežot pret asi, nav dzīves dzīva dzīvošana.

Tā nu gadījās, ka vakar satikām puisi V => puisis V stāsta par restorānu Čelsijā, kurā strādā => Inta sarauc uzacis sapņojot, cik ļoti labprāt, kaulus nelaužot, varētu pa-apkalpot atkal galdiņus feinā restorānā => Puisis V saka, ka tieši tagad restorāns meklē meiteni oficianti => Inta klusībā aplaudē ar ķepiņām => Puisis V vakarā pārzvana un aicina nākamajā dienā atknākt parunāties => Inta aiziet parunāties un saņem uzaicinājumu rīt uzsākt pārbaudes laiku!!!!!

Tā nu gadījās, ka vēl LV atrodoties, Kristaps uzrakstīja restorānam, kurā pabijām februārī, epastu => restorāns atsūtīja pārsteigumu pilnu ziņu atpakaļ "wow, tādas atsaukmes negaidījām" => Kristaps aizrakstīja "moš pie jums kāds darbiņš, būšu Londonā" => restorāns atsūtīja "paga, atsūti vēlreiz savu CV" => Priecājoties Haidparkā par Intas negaidīti no debesīm saņemto darbu, Kristaps saņem zvanu "Lūdzu atnāciet rīt uz pārrunām, mums vajag cilvēkus"!!!!!

Nu Tu, pasaule, pasaki, lūdzu, kā tas ir iespējams ??!!! Mēs te abi atlokām piedurknes, gatavojoties saņemt pa mizu par šādu avantūru, bet finālā mums abiem ir iespēja strādāt darbus, par kādiem patiesībā bijām domājuši - kurus nav jānes mājās, kuros var iemācīties daudz ko jaunu, kurus darot nav jāsēž birojā, kuros satiksim dažādus cilvēkus, kas parādīs mums tālāko ceļu šajā piedzīvojumā.

Kristaps par to samīļoja pasauli:):)

p.s protams, ka mēs nezinām, kā mums ies, bet izmantojam katru brīdi priecāties un cenšamies tikt vaļā no jebkādas paranojas par jebkadām iespējamām neveiksmēm.

p.p.s. pirmo reizi mūžā abi beidzot uzrakstījām savus CV. Kā visi tie iepriekšējie dzīves gadi notikuši, ne jausmas ;) ar brīnumiem, domājams...