Šonedēļa traka - traka, mēģinu savienot gan frančus, gan itāļus. Galīgi nav viegli, bet, ja ar godu gribu aiziet no vieniem un pieklājīgi uzsākt otrus, neizlaižot kārtējos ienākumus, tad nākas piedzīvot vairākas dienas pēc kārtas, strādājot no 6.45 rītā līdz 23.30 ar stundiņas pārtraukumu. Kad nu šis trakums ir beidzies, tad varu beidzot izlasīt epastus, izmazgāt drēbes, izravēt dobes, iedzert lēno rīta kafiju un doties uz darbu strādāt tikai 8 stundas dienā :) Vakar, velkoties mājās pa tukšu Oksfordas ielu, spriedelēju, cik tomēr esmu pateicīga centīgai strādnieku šķirai, kas izcīnīja piedienīgās astoņas darba stundas dienā. Tas tomēr ir nenovērtējami, jo strādāt vairāk var tikai tad, ja ir iedvesma. Pārējos gadījumos tās ir mokas.
Franči ir.... smalks iestādījums:) Jau vizuāli vien atliek tik fočēt un likt uz žurnālu vākiem. Ēdiens garšīgs, kolēģi atlasīti kolosāli, tīri, jauki, pārdomāti.... bet publika.... Jēziņ! Par to es varētu uzsākt sējumus. Atmosfēra salīdzināma vien ar MTV šovu "my sweet 16", kas ir nedaudz advansētāka publika kā "pirksti gaisā". Liekas, tādam vidējam apmeklētājam dzīvē nekas nav vienkārši, lai arī nauda vispār nav jautājums. Citam glāzes smird, kādam vēl jāsagriež salāti sīkāk, jo sakost nevarot, kafija jādzer caur salmiņu, burgera sastāvdaļas jāizliek atsevišķi pa šķīvjiem, kredītkarte jānotīra... Mācība jau no iepriekšējās dzīves - neko tādu neņemt personīgi, drīzāk iesmaidu, reizēm acu priekšā gatavs cirks. Tad ir tādi vairāki pircēju tipi. Ir Parisas, kurām mērce vienmēr jāielej atsevišķā trauciņā. Tad ir tādas sakārnīšu tantiņas ar lielām melnām brillēm, kurām viss ir jāsasmalcina. Ir pastāvīgie klienti, kas nāk katru dienu un jānodrošina, lai viņi dabūtu apsēsties tajā pašā vietā. Bez jautājumiem jāatcerās, ka zemenes ēdīs bez krēma un kāda kafija jāpasniedz neprasot. Rezumējot - trenniņš baigs. Ne jau restorāna bizness vai oficiantes karjera mani saista, bet gan drīzāk - vot kā tikt ar šitādiem murdziņiem galā, pa lielam - klientu apkalpošana, ar ko darīšana jebkurā biznesā. Vakarā, kad mēģinu Kristapam savas dienas rezumē pasniegt, abi esam kārtīgi sasmējušies. Tik bēdīgi, ka mums brīvdienas vairs nesakrīt.... nemaz.
Tagad, kad ar darbiem saveidojies tāds atrisinājums, jāsāk risināt dzīvošanas jautājums. Endijs pavēstīja, ka viņa meita grib dzīvot ar viņu kopā, bet ne šajā mājā. Līdz ar to - viņš meklē dzīvokli, bet mājai - īrniekus. Kā pirmajiem piedāvāja mums un Liānai, bet neatkarīgi viens no otra, viņam atteicām, vairāku iemeslu dēļ - mājai vējš pūš cauri un ziemā noteikti te salsim, duša ir tādā taupības režīmā (gan spiediens, gan teperatūra), ka to var paciest tikai vasarā, tualete jāiet no verandas puses, tajā nav apsildāmu ierīču. Vienu dienu Kristaps man saka "Paklau, man ienāca prātā .... kā tu domā, kāpēc tualetē karājas bieza ziemas jaka...". Nē, nē, es negribu sēdēt uz poda ar ziemas jaku! :):) Pie tam, tā Endija lēkmjainā pedantība rezultētos ar regulārām pārbaudēm un komentāriem.
Paši jau spriedām, ka divatā īrēt dzīvoklīti pašiem tomēr pagaidām būtu neprātīgi dārgi, tāpēc vārds pa vārdam - ar Liānu nolēmām kopā meklēt nākošo dzīvošanas vietu - četristabu māju ar dārziņu priekš mums trijiem un vēl divām Liānas austrāļu draudzenēm. Atlocījuši piedurknes maļam cauri visus i-neta piedāvājumus.
Kas Londonā jauns redzēts? Ooo, bijām tad vēlreiz uz Alberthalli, uz Bahu. Tas nu reiz bijas kas kolosāls. Vai ne, ka reizēm ir tā, ka sēdi baznīcā uz koka beņķīša, klausies debušķīgu mūziku, aiztaisi acis un domā - ja es varētu atgulties un klausīties ko šitik skaistu.... Tad nu reiz tas ar mums notika:) Albertholā pa 5 naudām partera vietās, kur oficiāli nav sēdvietu, sanākušie atgūlās uz grīdas un terapeitiski meditēja, klausoties Monteverdi kori diriģenta Gardenera vadībā, kas visu koncertu nodiriģēja bez notīm priekšā. Tas nu reiz bija kas tiešām tiešām skaists!
Bijām aizkūlušies arī līdz Ričmondas parkam - īsts Līgo seksadroms, nodomājām - vieni vienīgi ozoli un papardes vien:):) Tad nu no Robina Huda ieejas caur izabellas dārziem, gar briežiem, kas ganījās, izveicām tādu slinku svētdienas pārgājienu. Lūk, arī http://picasaweb.google.com/intasorina/Ricmonda#,
Te vēl viens ar Wimbldonas parka apmeklējumu, kur līdz parkam tā arī netikām:) http://picasaweb.google.com/intasorina/Wibldona# un te jau arī viņš - Rojāls Alberts: http://picasaweb.google.com/intasorina/RojalsAlberts#
Labi, nu gan beigšu. Mājām šobrīd uz pāris dienām ievācās Endija draugi - ģimene ar bērniem. Štrunts par ģimeni, bet tie bērni.... nu redzēs, redzēs:):)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru