Iz Kristapa!

Nu, čau draudziņi!

Paldiesintai, ka Inta raksta daudz un bieži un līdz ar to visi esat lietas kursā par mūsu ikdienu. Nu tā te rubinamies, pa maziņam:)

Izgaišnedēļ piefiksēju, ka pulkstenis manā darba vietā reizēm sāk apstāties. Izrādijās, ka apstāties viņš neapstājas vis, bet es viņā vienkārši sāku ieskatīties pārāk bieži, kas savukārt lika man secināt, ka cita nekā saistošāka uz ko skatīties šajā darbiņā daudz vairs nav palicis, kas savukārt uzprasās uz secinājumu, kuru es jau padalīju ar savu priekšnieku - jāsākšu domāt par nākošo darbavietu. Nu tā kā man vismaz mēnesi iepriekš jābridina par savu aiziešanu, tad nekādu radikālu izmaiņu tik ātri nebūs, tikvien kā galvā jauna doma, ko ripināt, kad pulkstenis kārtējo reizi apstājies.

Izpētīju, ka ir te viņiem tāda lieta, kas saucas National Vocational Qualification, nu tāda kā ārpusklases kvalifikācija, kuru cilvēks var iegūt gandrīz jebkurā profesijā, kurā viņš darbojas. Nu strādā sev cilvēks par oficiantu, vai pārdevēju, celtnieku, vai šoferi un vienā dienā grib par to papīru. Tad nu valsts par velti tādu lietu piedāvā. Attiecībā uz pavāriem šada lieta darbojas tā, ka ir koledžas, kuras piedāvā iegūt šo kvalifikāciju, cilvēkiem, kas jau strādā virtuvē, nepilnu laiku mācoties klātienē un, puspilnu laiku strādājot savā virtuvē. Un arī šīs apmācības ir par brīvu. Un kā mēs zinām - par brīvu ir labi! Tad nu mēģināšu pastaigāt pa šo taciņu.

Nopirku grāmatu - 800 lpp. Ilgi meklēju kādu noderību lasāmvielu par ēstgatavošanu, bet veikalos pamatā ir tikai pavārgrāmatas, kur raksta tikai ko darīt, bet nevis kāpēc. Tad nu sāku izmeklēšanu un uzdūros vienam interesantam britu pavārām, kas saucas Heston Blumenthal, kurš ir molekulārās virtuves tāds kā guru. Viņš, protams, ir tāds drusku saspiedies pavārs, ar novirzēm uz gatavošanu ar šķidro slāpekli un gliemežu putras vārīšanu, bet pamatā viņš ir tāds vecīts, kurš pamatīgi pēta molekulārā līmenī no kā sastāv katrs ēdiens, kā tās molekulas reaģē, kad šis ēdiens tiek cepts, vai vārīts, vai marinēts, vai citādi virtuvizēts. Kas pašos pamatos man liekas simpātiski, jo man ir svarīgi saprast, kāpēc gaļa ir jācep tieši tik grādos un kāpēc piens putojas tieši tad un tā un kā uztaisīt mīklu, kas smuki uzpūšas, lai vispār varētu tā kātīgi iemācīties gatavot. Nu tad uzraku, ka šis pats Heston Blumenthal savos trakajos jaunības gados dikti ietekmējies no vienas grāmatas par dažādu ēdienu molekulāro sastāvu un es to grāmatu atradu un nopirku. Rīt sākšu lasīt. Drusku drosmes vajag sakrāties, lai sāktu lapot tās 800 lpp:)

Punkts.