It kā jau ir televīzijā viens BBC kanāls, kur olimpisko 20 min garo dienasgrāmatu rullē visu dienu līdz apnikumam un BBC2 vēlās nakts stundās raida mačus kādā sportā pilnā apjomā, bet mums taču jāguļ, īpaši, ja 7-ņos no rīta otrā jābūt Londonas galā. Protams, ka tiem, kam satelītu un kabeļu kanāli, noteikti, ka var redzēt vairāk, bet mums ir tik, cik ir.
Iespējams, ka esmu izlutināta. Parasti LTV 7 visu dienu visas dienas raida spēles pilnā apjomā (diez, kā šogad?), atklāšanu un noslēgumu rāda pa vairākām reizēm, laikrakstu pirmās lapas un ziņu pārraides, visi un visur runā par olimpiādi, pat ja mazajai Latvijai nav nekādu panākumu vai pat dalībnieku konkrētajām sporta veidam. Latvijā olimpiskās spēles, iespējams, tāpēc, ka maza valstiņa, kas jūt līdzi katram savējo prieciņam, ir daudz populārākas, nē, iespējams, mēs tiešām esam tādi, kuriem interesē viss un par visu, vienkārši esam trenēti interesēties. Tāpēc man arī ir īpašs lepnums par MILZĪGO LV olimpisko komandu, kas iznāca atklāšanas ceremonijā, salīdzinot ar citām mazajām valstīm (LT - seši dalībnieki?). BBC komentētāji iesmaidīja, ka šitie gan tajās cepurītēs (runājot par LV komandu) ceremonijas laikā izcepsies, jo ceremonijas stadionā esot karsts. Turpat kāds piebilda "nu, jā, bet tā ir vienīgā reize, kad komanda uzvelk svētku tērpu".
Kā vecs olimpiādes fans, katru rītu, pat neizkāpjot no gultas, izlasu visus virsrakstus un rezultātus, un šorīt ar lecienu no gultas skrēju pie dienasgrāmatas kanāla, lai man parāda, kā viņi izdomājuši izrunāts brāļu Šicu uzvārdu! Malači, puikas! Tik līdzīgi Harijam un Viljamam!
Visādi citādi dzīvojamies. Par darbiem, uz kuriem ejam katru dienu, izstāstīšu kādu citu dienu. Darbs kā darbs - ej un nāc mājās, pēdējā laikā katru brīvo brīdī izmantojot gulēšanai. Kristaps pārvarēja uzmācīgu vīrusu, es esmu tikusi vaļā no pirmā "jaunā darba noguruma", šodien pēc darbiem dosimies atkal uz National History museum, to pašu, kur atradām Darvina centru. Tur tik daudz kas palika neizstaigāts...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru