ceturtdiena, 2010. gada 18. februāris

Olimpiāde pret futbolu. Futbols!

Braucot metro cilvēki uz beņķīša regulāri atstāj izlasīto laikrakstu nākošajam pasažierim. Aizvakar vakarā, ceļojot mājās, uz mana beņķīša kāds bija atstājis Guardian avīzes sporta sadaļu. Olimpisko spēļu laikā to kāri paķēru ar domu mājupceļa pusstundu ziedot rezultātu izpētei. Ziņoju - no 8 lapaspusēm Guardian sporta sadaļas 1 ir olimpiādei! Liela bilde ar UK kērlinga komandu pa visu lapu, kas pavada treniņus Kanādā. Vēl vienu sleju aizņēma kāda gudrinieka pārdomas par to, kā Vankūvera cīnās ar sniegu, transporta haosu un elektrības piegādi kalniem. Un viss. Jā, atvainojos, nebija pat viena lapaspuse, jo lapas apakšā bija futbola rezultāti. Tiem nebija pietikusi vieta pārējās septiņās sporta sadaļas lapās! Pēc tam, kad olimpiādes pirmajā dienā visi darba kolēģi viens otram pārjautāja - vai spēli (futbola) redzējuši, es jutos kā pelēkais zvirbulis, kas cītīgi līdz krišanai pagājušajā naktī skatījusies spēļu atklāšanu. Slēpes te ir tik nepopulāras, cik vispār iespējams, neskatoties uz to, ka pašiem pēc diviem gadiem tās būs jāuzņem.

It kā jau ir televīzijā viens BBC kanāls, kur olimpisko 20 min garo dienasgrāmatu rullē visu dienu līdz apnikumam un BBC2 vēlās nakts stundās raida mačus kādā sportā pilnā apjomā, bet mums taču jāguļ, īpaši, ja 7-ņos no rīta otrā jābūt Londonas galā. Protams, ka tiem, kam satelītu un kabeļu kanāli, noteikti, ka var redzēt vairāk, bet mums ir tik, cik ir.

Iespējams, ka esmu izlutināta. Parasti LTV 7 visu dienu visas dienas raida spēles pilnā apjomā (diez, kā šogad?), atklāšanu un noslēgumu rāda pa vairākām reizēm, laikrakstu pirmās lapas un ziņu pārraides, visi un visur runā par olimpiādi, pat ja mazajai Latvijai nav nekādu panākumu vai pat dalībnieku konkrētajām sporta veidam. Latvijā olimpiskās spēles, iespējams, tāpēc, ka maza valstiņa, kas jūt līdzi katram savējo prieciņam, ir daudz populārākas, nē, iespējams, mēs tiešām esam tādi, kuriem interesē viss un par visu, vienkārši esam trenēti interesēties. Tāpēc man arī ir īpašs lepnums par MILZĪGO LV olimpisko komandu, kas iznāca atklāšanas ceremonijā, salīdzinot ar citām mazajām valstīm (LT - seši dalībnieki?). BBC komentētāji iesmaidīja, ka šitie gan tajās cepurītēs (runājot par LV komandu) ceremonijas laikā izcepsies, jo ceremonijas stadionā esot karsts. Turpat kāds piebilda "nu, jā, bet tā ir vienīgā reize, kad komanda uzvelk svētku tērpu".

Kā vecs olimpiādes fans, katru rītu, pat neizkāpjot no gultas, izlasu visus virsrakstus un rezultātus, un šorīt ar lecienu no gultas skrēju pie dienasgrāmatas kanāla, lai man parāda, kā viņi izdomājuši izrunāts brāļu Šicu uzvārdu! Malači, puikas! Tik līdzīgi Harijam un Viljamam!

Visādi citādi dzīvojamies. Par darbiem, uz kuriem ejam katru dienu, izstāstīšu kādu citu dienu. Darbs kā darbs - ej un nāc mājās, pēdējā laikā katru brīvo brīdī izmantojot gulēšanai. Kristaps pārvarēja uzmācīgu vīrusu, es esmu tikusi vaļā no pirmā "jaunā darba noguruma", šodien pēc darbiem dosimies atkal uz National History museum, to pašu, kur atradām Darvina centru. Tur tik daudz kas palika neizstaigāts...

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru