Vakar aiz priekiem, ka Londonā ir iespēja satikt kolēģi Evitu, devāmies uz kādu korejiešu ēstuvi. Bijām nolūkojuši, ka vienā aizstūra vietiņā ir vairākas Āzijas izcelsmes ēstuves, kur pārsvarā burzās gados jauni cilvēki. Tas lika mums izsecināt gan par budžeta pieejamību, gan arī par gastronomisko novērtējumu.
Zin kā ar pasūtīšanu tādās vietās ir - ēdienkartē sazīmēti dieva brīnumi, dūrām pirkstu atvērumā un ļāvām mums atnest jebko, kas tradicionāls un nekustās. Pie visa tā, mums uz galdiņa uzcēla gāzes plītiņu ar saturu, kas vēl jēls, un, kad saņēmāmies sākt to gardumu nobaudīt, sapratām, ka bez ugunsgrēka mutē neiztiksim. Pūtām un elsām, un likās, ka tiešām aizdegsimies. Nu lūk. Kādā brīdī visā iestādījumā nodzisa elektrība. Visi romantiski sarosījās, meitenīte korejiešu akcentā nokliedzās "sorī" un visi turpināja čāpstināt, līdz elektrības padeve atjaunojās. Mēs pa to laiku jau bijām paspējuši visu notiesāt un palūgt rēķinu. Tikām sāka ost tiešām nelāgi - it kā kaut kas piededzis, tāda kā gumijas smaka... Evita paspēja ierunāties "tagad lai nodziest elektrība un davai, mēs skrienam". I nepaspējām par jociņu kārtīgi nopriecāties, ka tiešām nodzisa elektrība, pavērās ārdurvis, pa kurām iekšā ievēlās melnu dūmu mākonis un mēs visi metāmies skriešus! Panikas pārņemtie ļautiņi no ārpuses noskatījās, kā ar troksni un 2-metrīgām liesmām sprāgst kāds elektrības skapis turpat blakus, kur tikko bijā sēdējuši un jokojušies. Lūk, domā, ko runā ;) Par ugunsgrēku (mutē) vien runājām, līdz nodzisa elektrība un mēs aizskrējām nesamaksājuši. Sirdsapziņas uzrunāti, noteikti iesim tur paēst vēlreiz, lai samaksātu.
Vakardiena bija tāda pārpilna. Kolosāls atklājums - pastaiga gar Regents kanālu un Absolute Ice bārs - viss ledū.
p.s. te jau arī šodienas 21. gs pārsteigums:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru