Džeina

Es jums pastāstīšu par austrāļu Džeinu, mūsu kaimiņieni.


Viņai ir 26 gadi, un uzturēšanās atļauja uz 2 gadiem Lielbritānijā. Viņa jau pirms atbraukšanas uz UK bija sarunājusi sev darbu. Nu ne tik daudz, cik sarunāja, bet, pēc visa stāstītā, pierunāja strādāt par skolotāju īpašā skolā. Kā viņai bija solīts, īpašajā skolā ir īpaši bērni, ar attīstības traucējumiem, bet pretēji tam, kā bija skolīts - bērni ir austisma tīrradņi. Vēl ļaunāk izrādījās, ka pieskatāmies bērni (jo nu skolotājas pienākumi tajā skolā pārsvarā ir bērnu uzraudzīšana vienam no otra) ir vidēji 15 gadus veci, augumā milzīgāki par nabaga Džeinu un, līdz ar to, arī spēcīgāki. Džeina ir meitene, kas augusi Austrālijas laukos un pa lielam viņai viss ir skaidrs - kā savaldīt zirgus, kā novākt banānu ražu, kā ar ekskavatoru apbedīt bulli, bet to, kāda izrādīsies viņas pieredze kā skolotājai-savaldītājai, nudien ir pārsteidzoša.


Izrādās, ka ar autismu slimajiem bērniem uzvedībās bieži novērojamas uzvedības problēmas kā tādas, pat ne tik daudz, cik tiešām smadzeņu bojājumi. Tā nu jau no pirmās Džeinas skolas dienas klausamies stāstus, kā kāds 15 gadīgs Ādams tiranizē Džeinu. Cik saprotu no stāstiem, puisis tikai labi ja 10 min dienā atrodas klases telpā, pārējo laiku pavada ārdoties pa skolu, sperot, spļaujot, demolējot, kožot. Otrajā skolas dienā, Džeina pārvilkās mājās tuvu asarām, esot nospļaudīta no galvas līdz kājām, tajā vakarā domājām, ka viņa mūžam no dušas neiznāks. Citu dienu puisis, lai gan trīs skolotāji ar īpašiem tvērieniem centās viņu noturēt, pamanījās izdemolēt direktores kabinetu. Citu reizi ar krēslu izsitis logu, kādu reizi plāniņa vidā masturbējot vai saplēšot skolotājiem drēbes. Katru vakaru mēs, slēpjoties aiz lielajām tējas krūzēm, ieplestām acīm klausījāmies stāstus par Ādamu un viņa sešiem klases biedriem (skolā lielākas klases neesot, lai nodrošinātu kaut kādu kārtību).


Brīdī, kad, likās, ka nupat stāstu saturs kļūst civilizētāks un Džeinas seja pauž īstas skolotājas un ne tik daudz kā skolotājas-pieskatītājas-bērnu turētājas sejas vaibstus, Džeina pārrodas mājās ar milzīgu McDonalda tipa ēdienu (bet daudz ļaunāku, kas vienkārši viss peld eļļā) un uzdod mums jautājumu - kas ir pats ļaunākais, kas varētu atgadīties ar skolotāju.... Mēs vairāk kā uz pauzes. Izrādās Ādama vecāki ziņojuši par Džeinu policijai. Puika mājās stāsta visādus pekstiņus un vecāki pat nav mēģinājuši parunāt ar skolu, kā dēlam īstenībā iet. Finālā policija ieradās skolā un lūdza savākt mantiņas un doties mājās, kamēr izmeklēšana nebūs beigusies. Man viņas tik ļoti žēl. Apzinīguma un labsirdības kalngals, kas centās glābt pasauli, tagad tup mājās un pat nezina, ko domāt. Viņa varēšot darbā atgriezties janvārī.... Viņai nopirktas biļetes uz Īslandi, plānots ceļojums uz Austrāliju, bet tas viss tagad tiek bez maz vai atlikts šitāda stulbuma dēļ. Skola viņu ļoti novērtē, visādi mēģina palīdzēt ar juristiem un kontaktiem, vienu dienu pat atsūtīja skolas vārdā milzīgu ziedu pušķi uz mājām. Gan jau ka viss būs labi... atliek cerēt.


Par Liānu uzrakstīšu kādu citu reizīti. Viņa tagad dikti aizņemta, jo nevar izspriest, vai īru džeks patīk vai nē :):) Tā mūsu mītnē te tāda neliela ņemšanās un nekas uz vietas nestāv... ā, nu tikai māja, saprotams.


Visiem nozīmīgiem un nenozīmīgiem pasākumiem par godu - meitenes izgāja ielās: http://picasaweb.google.com/intasorina/KadasNaktsKaislibasVidusmeruKrogos#