Viena jocīgā sajūta ir fakts, ka mums tagad nav māju:):) Daudz jau to zina, ka izkrāmējāmies no savas migas Dreiliņu ielā, kur mēs ar savām mantām sadzīvojām četrarpus gadus. Nolēmām, ka no vienas puses tā būtu neprātīga izšķērdība turēt labiekārtotu mantu glabātuvi, bet no otras puses, kad atgriezīsimies, gribēsim citu vietu ikdienai. Tā nu paātrinātā tempā pusotrā dienā no labiekārtota dzīvokļa pāri palika tikai sienas.
... tā ir vēl viena jocīgā sajūta... mantiņas, kuras bijām iegādājušies par pašu pelnītu naudu, meklētas un lolotas, bezkaislīgi tika salikts kastēs. Mantu pasaule ar mums pagaidām ir noslēgusies. Dienišķā nepieciešamība tiek atvasināta no reālā nepieciešamā - zobbirstes, zeķes, šampūns un pārējās saskaitāmās lietas.
... un vēl viena jocīgi pacilājoša sajūta - mums bija tik daudzu jūsu, kas mums tiešām tiešām palīdzāja.
Ah, un brālis Reinis! Viņš atbrauca no Liepājas uz Rīgu ar autobusu, lai palīdzētu! Paldies ir par mazu, lai pateiktu PALDIES! Tikai ar viņa palīdzību tā krāmēšanās vispār bija iespējama.
Paldies Kristapa tētim par Audīša pieskatīšanu. Visprecīzāk bija Reiņa teksts "Eu, tā vispār ir jūsu mašīna?"
Paldies Uldim par palīdzību ledusskapju stiepšanā (vienu no garāžas uz auto, no auto uz ceturto stāvu, citu no ceturtā stāva uz auto un no auto uz piekto stāvu!)
Paldies tam pašam Uldim un arī Tālbergu Kristapam par izpalīdzēšanu cīniņā ar veļas mašīnas pārvietošanu!
Paldies Vilnim par busiņu!!! Paldies par tā sakrāmēšanu, sadzīves vešanu uz Liepāju un vēl izkrāmēšanu divos naktī, lai arī jau 8ņos no rīts Rīgā jābūt darbā.
Paldies Kārlim un Ievai par vismaz 40 nonestajām kastēm no ceturtā stāva.
Paldies Ievas brālim Gatim par uzmundrinošajām zemenēm un, protams, arī roku spēku kastu stiepšanā
Paldies Ullai, Pēterim, mammai, tētim un Evijai par operativitāti nakts vidū, lai visu mantību sanestu uz Reiņa 3. stāvu! Es patiesībā biju šokā, ieraugot jūs pilnā komplektā:):)
Paldies Daugavasielas Rozīšiem, Reinim un Evijai, Deglavielas Šoriņiem, Klēģeriem, Rogiem un tantei Valdai par mūsu mantu glabāšanu! Man tiešām ir nedaudz kreņķis par to, ka šitā jūs jāapgrūtina, bet goda vārds jūs tiksiet atbrīvoti!!! Īpaši Reinis un Evija, kas atļāva savā savā dzīvoklīti ierīkot Šoriņu memoriālo istabu. ..un ceru, ka Daugavas ielā iemītniekiem nav sāni nodauzīti no kastēm, tās kaut kur ir iestumtas dziļāk.
... un paldies Deglavielas Šoriņiem, kas deva mums pajumti bezmāju situācijā:):):):) ... un paldies puisim, kas sataisīja Audīti, kad tas Liepājā izdomāja sakašķēties ar savu motoru.... un paldies Saldus vecaimammai par majonēzes cepumiem....un paldies Rogiem par Kristapa dzimmeni... un paldies jums, kas mūs satika!
Ah! Tā jums tik liekas, ka dzīvojiet savu dzīvi, bet jūs dzīvojiet arī mūsu dzīvi, mums līdzās esot. Tāpēc ar PALDIES ir par maz!
Te bildes no novākšanās pasākumiem:http://picasaweb.google.com/intasorina/PromNoDreilinielas#
Turpinot lielo paldiesošanu, jāsaka LIELUM LIELAIS PALDIES Lesterroudas Šoriņiem par blakusistabas sarunāšanu no visnotaļ frīkainā Endija; par Londonas parādīšanu, neskatoties uz to, ka paši tajos dostoprimos jau bijuši; par barošanu un publisko barošanas vietu ierādīšanu; par trubas (on že metro) pavadoņa lomas uzņemšanos (mums pašiem (nu labi - man pašai) tā būtu gāāāndrīz neiespējamā misija); galu galā par kompāniju, mīlestību, sapratni, iejūtību un VIESMĪLĪBU!!!!!
AtbildētDzēstRadiem un draugiem ziņoju - pati savām acīm redzēju, ka gulēt Šoriņiem ir kur; duša, lai arī Endija stilā, tomēr ir; par tualeti sk. iepriekšējo teikuma daļu; ēd viņi dūšīgi (paldies Kristapa un Intas darba devējiem!!!!); un pats galvenais - ir pilnīgi savā vietā, savā laikā! Novēlu katram no mums darīt to, ko konkrētajā brīdī liek visas maņas un nemaņas, lai arī cik frīkaini tas liktos jums un vēl jo vairāk - jūsu radiem/draugiem! Dzīvojam takš vienreiz, tamdēļ jāizmēģina viss, kas jūsuprāt jums pienākas!
"...jāizmēģina viss, kas jūsuprāt jums pienākas!"
AtbildētDzēstEs ir beigts! Zane, tu kaa Rainis!