Nedēļa ar P / S - auļiem

Pauļi - Sauļi atzīmējami kā pirmie viesi, tāpēc noteikti uzrakstīšu:)

Izrādās, ka laiks, pavadīt ceļā no Rīgas līdz Londonas Stanstedas lidostai, ir precīzi 2 reizes īsāks kā tas, kas jāpavada no Stanstedas līdz mūsu Leicester Roudai. Bijām savos apartamentos ap 4-iem naktī (pēc LV laika - kādos 6šos). Tā ļoti jau arī nesteidzāmies - lidmašīnā iekāpām pēdējie (bija jāizspēlē pāris partiju "sabotiera"), arī šajā krastā bija jāiesēž McDē. Smieklīgi, kad ieradāmies mājās, visi protams čučēja. Endijs mums bija iepriekš teicis, ka Zani un Pauli liks gulēt savā kabineta istabā. Kad tur 4os no rīta ievēlāmies, izrādās, tur guļ viņš pats. Esot visu sagatavojis viesiem, tikai zīmīti aizmirsis atstāt:):)

Nu, un tad nākošās dienas notika tas, kas draud jums visiem, kas viesosies Londonā pirmo reizi :) - ķosīšana uz riņķi vien, lai redzētu vismaz to obligāto minimumu. Izrādījām vietas, kuras paši zinājām, un aizdevāmies izpētīt vēl nezināmo, papildinot kopā dzīvošanos ar izcolo Geo - kešošanu. Nezinātājiem izstāstīšu, ka pasaulē norisinās spēle, kuras ietvaros cilvēki viskur paslēpj kastītes, publicē internetā attrašanās vietu un tad citi dodas meklēt. kastītēs mēdz būt kādas mantiņas, kuras var paņemt, atstājot vietā ko savu (http://www.geocaching.com/). Citreiz ir mantiņas, kurām pielikta zīmīte par to, kur tai jānokļūst. Mūsu gadījumā vienā Hampsted Heath kastītē bija spēļu suņuks ar zīmīti, ka vēlas nokļūt Windsoras pili . Tā kā mēs, visticamāk, kādu dienu turp aizdosimies, sunīti paņēmām pie sevis.

Nostaigājām ļoti daudz. Pauļa smalkajā aparātā rādīja, ka ik pa brīdim esam nostaigājuši kādus 5 km, tā kā pieļauju, ka ražīgākajās dienās varēja būt arī 25km. Tāpēc, lūdzu, ņemiet līdzi labus apavus, ja vēlies apskatīt Londonu:)

Te arī bildītes: http://picasaweb.google.com/intasorina/CiemosPauliSauli#

Zane, Humus recepte mums joprojām prātā, to noteikti nosūtīsim:):)

Vēl viens jauks prieciņš mums gadījās, tā teikt - ģimenes bizness. Vienu dienu mani darbiņš aizsūtīja uz kafijas apmācībām. Teju vai iespurdzos aiz prieka. Tiešām tur traka ņemšanās ap visiem tiem kapučino un kafe - late taisīšanu. Tā nu es atnāku mājās un stāstu Kristapam, kā es pirmo reizi mūžā taisīju kapučino un izpelnījos atzinību no pasniedzēja, kāda tur kafiju čempiona. Kristaps sāk darbiņā eksperimentēt. Finālā vienu dienu sagaida mani sajūsmināts. Izrādās, ka bija uztaisījis cafelatte klientam, kas ļoti noslavējis un finālā no sava priekšnieka dabūja balvu par "mēneša labāko cafelatti"! Balva - vīns:):) Nosmējāmies, kā mēs tā izķērām divus bonusus - man apmācības, bet Kristaps - vīnu. Nākošnedēļ mani sūtīšot uz Olīveļļu mācībām. Diez, kādā kategorijā Kristaps tagad varētu izpelnīties balvu:):)