Nika. Pazinējiem pastāstīšu, ka Londonā satiku Veroniku. Nika, sasmēlusies pasaules drosmes, ņemot talkā brīvprātīgo darba pieredzi Indijā nupat patrodas ceļā (cik sapratu caur puslatīņameriku) uz Brazīliju līdzīgā brīvprātīgo misijā. Sapriecājos viņu te satikt:):) Sazinājāmies vēl LV, bet tad nospriedām, ka īsti neviena no bara uz vietas vairs nav - pašas tūlīt braucam prom, Ingrīda Tallinā, Zane - āfrikā...
Poļu kolēģe. Kāda poļu kolēģe man tagad jāpieskata. Kaut kā sanāca tā, ka viņa mani pieņēmusi par uzticības personu, bet ne par to stāsts. Drīzāk stāsts ir par to, ka šī pilsēta ir pilna ar ļoti vientuļiem cilvēkiem. Katram savs liktenis - cits naudas, cits izglītības, karjeras, piedzīvojumu meklējumos, cits no kaut kā bēg, bet tik ļoti daudzi ir pavisam vientuļi. Ar to domājot - pavisam, pavisam vieni. Tik vieni, ka šajos miljonos nav ar ko parunāt, klīsti pa veikaliem, pārpildītām ielām, grūsties metro un vienalga esi viens. Un dienām cauri nav ar ko parunāt. Tā izrādās mana kolēģe, nupat aiz vientulības sviestā ejot, meklē kādu, kas reaģē un cilvēcīgi parunā. Tāda baisa sajūta zinot viņas stāstu, bet tāds prieks sajust, ka tiešām varu palīdzēt.
Austrāļu kaimiņiene Liāna. Vakarvakarā sarunājām doties uz festivālveidīgu koncertu, kas notiek Borisam Džonsonam tieši pie kabineta loga Londonas mērijas pagalmā, Temzas krastā. Programmā - latīņamerikāņu ritmi. Vakars jau tik vienkārši nevarēja beigties... finālā attapāmies, tiesājot kārtējo siera kūku un šokolādes cepumus, sēžot Loyda mājas piekājē un beidzot izrunājām visu to, kas abām pusēm bija sakrājies... par Endiju. Sasmējāmies pavisam un galīgi par saviem visādiem novērojumiem un piedzīvotajām epizodēm. To nemaz jums atstāstīt nevar, padomāsiet, ka mēmais dīvainis. Bet viņš ir vienkārši vientulis, kas ielaidis savās mājās svešiniekus, un pie katras izdevības cenšas parunāt. (Tagad, piemēram, lai arī kājas krustā kā vajag uz tualeti, bet tomēr pagaidīšu, kamēr Endijs pabeidz dienišķās vakariņas, savādņāk tikšu ievilkta sarunā uz vairākām stundām....) Nav man ar viņu neviena bilde, izņemot tā, kas jau publicēta.
Pūļi. Pagājušo sestdienu Londonā sākās šmotku veikalu izpārdošanas. Tā kā mana darba vieta atrodas tieši Regents un Oxfordas ielas krustojumā, tad galīgi negribot, jau ikdienā pēc darba nākas stumties cauri kaudzēm. Bet, kad pienāk izpārdošanas... pirmo reizi saķēru paniku. Iestūmāmies piekrautā metro, lai pabrauktu pāris pieturas uz Haidparka pusi, nolīstu kur maliņā, bet, izkāpjot no stacijas, priekšā tie paši pūļi. Goda vārds - salīdzināt var tikai ar pēcdziesmusvētku gājienu uz tramvaju. Kā auksts ūdens man pārlija, histēriski nopurinājos un paziņoju - viss, es vairs nevaru! Kristaps pavilka mani malā, kādā valūtas maiņas punktā, lika aiztaisīt acis un iztēloties, ka ejam pa mežu... tādā garā, līdz tikām līdz kaut necik prom no galvenām straumēm. Tā runājām, ka varētu iet uz muzeju brīvdienā, apmeklēt tirdziņus, vai veikalus, vai parkus - bet tie cilvēki! Katrā ziņā jābūt īpaši trennētam, lai varētu tajā ārprātā kaut ko nopirkt. Es to nevaru. Štrunts par pārtērētajām mārciņām, esmu gatava maksāt par pūļiem, kuru nav, brīdī, kad izvēlos ko sev.
Virtuāli. Ir mājas lapa www.meetup.com, kur cilvēki dibina saiknes. Ne jau iepazīšanās portāls, bet gan viens tāds, kur cilvēki dibina grupas - grāmatu lasītāji, sēņotāji, putnu vērotāji, salsas dejotāji. Un tiešām kopā dara lietas, ne tā kā draugiem.lv, kur it kā piesakās grupās, bet realitātē cer tos cilvēkus nekad nesatikt:):) Kolosāls pasākums, šo to sev esmu atradusi, kur pieteikties, kamēr esam vēl te. Latvijā neatradu nevienu grupu par nekādu interesi :) nepatīk mums tie cilvēki:):)
Brīvdienās bijām arī izbraukumā ar Londonas autobusiņiem, devāmies meklēt kešus uz parku, kurš, liekas, ir aizmirsts, kur savlaik izvietota daudzinātā Kristāla pils, kas diemžēl nodegusi... Savukārt, šajās brīvdienās, kas mums abiem ir brīvas beidzot - satiksim kādu meiteni, ko Kristaps pazīst no Amerikas studiju laikiem. Cilvēki. Bez viņiem nevar.
Pielikumā visādas bildītes: http://picasaweb.google.com/intasorina/LianaUnLoyds# vai arī http://picasaweb.google.com/intasorina/KesaUnKristalaPilsMeklejumi#
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru