Daudz laimes MAMMAI VĀRDDIENĀ un LĪGUCIM 30-TAJĀ!!!!!
18. maiji un patīkami piepildīti ar svinēšanu, tad nu es arī paceļu ingvera tēju par jūsu veselību!
Sveicieni tiem, kam tuvojas dzimšanas dienas un īpaši viņai, kas gatavojas dzimšanas dienā skriet makratonu! Lai izturība gatavojoties. Te iedvesmai:
http://picasaweb.google.com/intasorina/LondonasMaratons#
Man arī ir sakrājies kas sakāms:) Vai nu arī vienkārši gribās jums pastāstīt. Ir tapis turpinājums stāstiem par došanos pie dakteriem Londonā. Es jau stāstīju, kā man te gāja ar sistēmas izprašanu un dakteru / sistēmas paviršību. Domāju, ja reiz mani tagad ir pilntiesīgi pierakstījuši aprūpē, tad ar nopietnu seju došos to visu izbaudīt. 14. maijā, biju ierakstīta viņu kalendārā. Paši taču piedāvājās mani apskatīt un apklaušināt, un nospriest, vai viss ir normās.
Aizdevos pie dakteres, kura man jautāja - asins analīzes normālas? ... nu es saņēmu rezultātus, bet maz no tā ko saprotu, es ceru, ka normālas.... "labi, tad normālas," viņa nomurmina un ieraksta savā kladē, ka normāls. Nākošais jautājums "ultrasologrāfija normāla?"... nu tas bija kādu brīdi atpakaļ, 30. martā, bet, cik atceros, neko man nenormālu nepateica... "labi, tad normāla," atkal ielika krustiņu kladē. "Tagad gulies uz kušetes, tā.... šitā, kas skan ir bērniņa sirsniņa..., labi, vari celties augšā.... nu, vēl kādi jautājumi?" 6 minūtēs vizīte bija cauri! Aiz pārsteiguma man pat vairs jautājumu nav! Ļoti ceru, ka man uz pieres rakstīts, ka viss ir normāli, pretējā gadījumā te tiešām varētu sākt kreņķēties. Es tak pirmo reizi uzmetos pa grūtnieci, kurai vajag visko pastāstīt, paturēt rociņu un nomierināt, ka viss man ir kārtībā. Ko nu daudz, krēņķēt nav ko! Jūtos normāli un briestu normāli.
Toties nākamajā reizītē, kad man bija jāiet pie tiroksīna dakteriem, mani sagaidīja trīs ārstu kolīzijs, apsēdušies pusaplī man pavēstīja, ka analīzes ir normālas (! hi, gandrīz iespurdzos deļ šī apzīmējuma) un ka būs nedaudz mani jāpieskata. Viņi pierakstīšot telefona klīnikā - es nododu analīzes, rezultātus man paziņo pa telefonu. No tā sapratu, ka trīs ārsti pusaplī mani vairs nekad neuzrunās.
Jūtos mierīga. Katrā apmeklējumā man liek piečurāt vienu burciņu, kura satura rezultātus man katru reizi paziņo kā "normālus". Tātad, viss ir normāli!
p.s. vienvakar mūs kārtīgi sasmīdināja Ziņģīte: "Obligāti jārāpo pirms gulētiešanas. Visur, kur vien iespējams, jācenšas kaut nedaudz parāpot. Protams, izmantojot ceļu sargus" Abi iedomājāmies, kā mēs tagad varētu rāpot uz riņķi:) Pilns teksts par absolūtu veselību: http://www.tvnet.lv/sievietem/vesela/328871-zingite_spardies_un_pazudis_riepa
p.p.s biudītes: http://picasaweb.google.com/intasorina/VecakiCiema#
http://picasaweb.google.com/intasorina/ParvaksanasNoLondonasUzLondonu#
http://picasaweb.google.com/intasorina/PastaigaPaVietejoApkaimi#
http://picasaweb.google.com/intasorina/SvetdienaApSaatchiGaleriju#
18. maiji un patīkami piepildīti ar svinēšanu, tad nu es arī paceļu ingvera tēju par jūsu veselību!
Sveicieni tiem, kam tuvojas dzimšanas dienas un īpaši viņai, kas gatavojas dzimšanas dienā skriet makratonu! Lai izturība gatavojoties. Te iedvesmai:
http://picasaweb.google.com/intasorina/LondonasMaratons#
Man arī ir sakrājies kas sakāms:) Vai nu arī vienkārši gribās jums pastāstīt. Ir tapis turpinājums stāstiem par došanos pie dakteriem Londonā. Es jau stāstīju, kā man te gāja ar sistēmas izprašanu un dakteru / sistēmas paviršību. Domāju, ja reiz mani tagad ir pilntiesīgi pierakstījuši aprūpē, tad ar nopietnu seju došos to visu izbaudīt. 14. maijā, biju ierakstīta viņu kalendārā. Paši taču piedāvājās mani apskatīt un apklaušināt, un nospriest, vai viss ir normās.Aizdevos pie dakteres, kura man jautāja - asins analīzes normālas? ... nu es saņēmu rezultātus, bet maz no tā ko saprotu, es ceru, ka normālas.... "labi, tad normālas," viņa nomurmina un ieraksta savā kladē, ka normāls. Nākošais jautājums "ultrasologrāfija normāla?"... nu tas bija kādu brīdi atpakaļ, 30. martā, bet, cik atceros, neko man nenormālu nepateica... "labi, tad normāla," atkal ielika krustiņu kladē. "Tagad gulies uz kušetes, tā.... šitā, kas skan ir bērniņa sirsniņa..., labi, vari celties augšā.... nu, vēl kādi jautājumi?" 6 minūtēs vizīte bija cauri! Aiz pārsteiguma man pat vairs jautājumu nav! Ļoti ceru, ka man uz pieres rakstīts, ka viss ir normāli, pretējā gadījumā te tiešām varētu sākt kreņķēties. Es tak pirmo reizi uzmetos pa grūtnieci, kurai vajag visko pastāstīt, paturēt rociņu un nomierināt, ka viss man ir kārtībā. Ko nu daudz, krēņķēt nav ko! Jūtos normāli un briestu normāli.
Toties nākamajā reizītē, kad man bija jāiet pie tiroksīna dakteriem, mani sagaidīja trīs ārstu kolīzijs, apsēdušies pusaplī man pavēstīja, ka analīzes ir normālas (! hi, gandrīz iespurdzos deļ šī apzīmējuma) un ka būs nedaudz mani jāpieskata. Viņi pierakstīšot telefona klīnikā - es nododu analīzes, rezultātus man paziņo pa telefonu. No tā sapratu, ka trīs ārsti pusaplī mani vairs nekad neuzrunās.
Jūtos mierīga. Katrā apmeklējumā man liek piečurāt vienu burciņu, kura satura rezultātus man katru reizi paziņo kā "normālus". Tātad, viss ir normāli!
p.s. vienvakar mūs kārtīgi sasmīdināja Ziņģīte: "Obligāti jārāpo pirms gulētiešanas. Visur, kur vien iespējams, jācenšas kaut nedaudz parāpot. Protams, izmantojot ceļu sargus" Abi iedomājāmies, kā mēs tagad varētu rāpot uz riņķi:) Pilns teksts par absolūtu veselību: http://www.tvnet.lv/sievietem/vesela/328871-zingite_spardies_un_pazudis_riepa
p.p.s biudītes: http://picasaweb.google.com/intasorina/VecakiCiema#
http://picasaweb.google.com/intasorina/ParvaksanasNoLondonasUzLondonu#
http://picasaweb.google.com/intasorina/PastaigaPaVietejoApkaimi#
http://picasaweb.google.com/intasorina/SvetdienaApSaatchiGaleriju#
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru