Internets / cietums/ Romāns Abramovičs

Nespēju noticēt savām acīm, kad ieraudzīju laikrakstā ar 400 000 exsemplāru dienā šādu rakstiņu. Sirdi pacilājoši iespurdzos! Ko es teicu! Internets te ir pilnīgā p****ļā. To pat viņi atzīst publiski.

Kā arī ar 400 000 lasītāji 1. septembrī izlasīja par Liepājas cietumu. Iespaidīgi izskatās izklājumā - teju trešdaļa lapas.

Romāns lāga onka. Romāns neko galīgi nepaēda, tik vien kā izdzēra suliņu un nopriecājās par kafiju. Romāns īpaši negaidot, atnāca samaksāt rēķinu, apjautājās, no kurienes tad esmu, paņaudējām, ka ārā paliek arvien aukstāks, nosmējām, ka Latvijā tik daudz cilvēku, cik East Finčlijā, uz viņa interesi par to, vai man patīk Londona, atbildēju apstiprinoši. Tāda sajūta, ka man jūs visus no viņa jāpasveicina :) Lāga onka, drīzāk ļoti šarmants kungs. Un tā botoks dāmīte, kas bija līdzi, izrādās ir pati Daša:)... ko tik googlā nevar uzzināt. Viņa paēda kārtīgi.

viesu un bezinterneta terapija

Vai zinājāt, ka interneta trūkumu organismā var aizvietot ar viesu uzņemšanu? Joprojām dzīvojos pāris centimetrus virs zemes - iepriekšējā nedēļas nogalē apciemoja mūs Klēģeri ar draugiem, bet tikko lidostas autobusā iesēdinājām Zemīšus. Divas nedēļas nogales dienas Londona tika izdzīvota vēlreiz un vēlreiz, vakari iestiepās rītos, pa vidu vēl mēģinot laikus ierasties darbā un astoņas stundas godīgi nostrādāt. Kolosāla sajūta, ka joki tiek pateikti ar pusvārdu un kompānija smejas līdz asarām stundas no vietas. Kaut kādā brīdī, latviešu valodā skaļā balstī stāstot par mums pašiem, katrs izteiktais vārds ir kā terapija, īpaši tādam fruktam kā man, kas faktiski domā skaļā balsī.

Visādas bildītes salikšu tagad... ko tur daudz stāstīt.

Te no vazāšanas pa Liverpūles ielas stacijas rajonu, kur blakus kolorīts Spitafield tirdziņš: http://picasaweb.google.com/intasorina/PastaigaPaLiverpulesStacijuUnSpitafildaTirgu#
Lūk, arī solītā Oxforda: http://picasaweb.google.com/intasorina/KazuJubelisOxforda#
Ieskats uzdzīvē ar Klēģeriem: http://picasaweb.google.com/intasorina/KlegeruApciemojums#
Zemīši trāpīja tieši Liānas dzimdienā: http://picasaweb.google.com/intasorina/ZemisiLondonaUnLianasDzimmene#
Ja viesi kādā brīdī iesūtīs bildes no saviem aparātiem, un būs arī kas glīts, es pievienošu klāt jau esošajām miglu bildēm:):)

Runājot par bezinterneta terapiju - tā izgadījās, ka lielajā Londonā, faktiski, impērijas galvaspilsētā sāk rasties visādi trūkumi, kas bendē dzīvi. Internets izrādījās cietais rieksts. Kaut kā prātā bijām iedomājušies, ka gan jau kāds vietējais gudrinieks ievilks vadu no kaimiņmājas, bet izrādās, ka te visu operā Lielbritānijas telekompānija, un pat nieka vadu, no kura atkarīga eksistence, operē tikai lielās telekompānijas, kas internetu dod caur BritishTelecom. Nošauties. Tāpat kā daudz kur trūkst telefona zona, tāpat kā nevar nopirkt labas zeķu bikses, kuru numurs būtu mazāks par 40den, tāpat kā importa Depo nevar nopirkt atsevišķas sastāvdaļas, no kurām uztaisīt plauktus, tāpat kā piena produktu klāsts ir nožēlojams pat lielveikalā....

Beigu galā droši vien jautāsiet, kā tad mums te tā iet, nu tā, paīstam.... Labi. Es nopietni atkal esmu ķērusies pie jauniem darba meklējumiem. Ne nu tāpēc, ka neapmierinātu šībrīža, bet gan tāpēc, ka tiešām jūtu, ka varu darīt daudz vairāk kā atbildēt uz sūdzībā par to, ka maize ir auksta vai nevaram pasniegt organizko krāna ūdeni. Nudien reizēm skumji sametas no tās publikas. Iespējams, ka šo tēzi par manu darba meklēšanu jau esat dzirdējuši, bet liekas, tas paņems kādu laiku.... sākot ar niecīgu detaļu kā sava CV pilnīga radīšana atkal no nulles. Mūžu dzīvo - mūžu mācies.
Esmu priecīga par Kristapu. Viņš mācās pavāru lietas ar tādu aizrautību! Kā viņš pasaka - darbs, kas jādara ar rokām un tomēr ir radīšanas prieks.

Mīļie, visus samīļoju no sirds, īpaši Rogus, kas zem Rogu ģimenes karoga nodzīvojuši pirmo gadiņu. Gods un prieks būt jūsu vedējiem forever:):)


p.s. galds, pir kura top un turpmāk taps ieraksti:

5 gadu kāzu jubelis

5 gadu kāzu jubileja vispār ir kolosāls iemesls tikt ārā no Londonas pūžņa un nodzīvoties zaļi. Bija radies sarakstiņš, kuru noteikti ir jāizpilda, un Oksfordas apskatīšana bija diezgan prioritāra šajā listē:) Ņēmām to lietu nopietni un devāmies apskatīt vietu, kur zinību kalni sagrupēti vairāk kā 40 koledžās, kur pirmās no tām dibinātas jau 12. gs. "Man kā vēsturniecei..." salikās tā jocīgi par tēmu cik te viss sens. Padomājies, kad viņi dibina pirmās universitātes, mums tiek dibināta Rīga; kad Britānijā sāk runāt par sieviešu tiesībām - Latvijā dzimtļauži bez tiesībām; kad sāk veidoties latviešu literārā valoda, te virpina humoru "trīs vīri laivā".

Pilnīgi nejaušā kārtā Oksfordā risinājās "open house Oxford" jeb "atvērto durvju diena" - iespēja apmeklēt iestādes, mājas, koledžas, kas parastajam apmeklētājam normālos apstākļos tiek liegts (līdzīgs pasākums nākošā nedēļā noritēs Londonā). Ņemot vērā, ka pilsētas vecākā un skaistākā daļa ir būvēta kādus 400 gadus atpakaļ, tad kopējā pilsētas sajūta ir visai nomācoša. Drumi mūri, pelēki mazi lodziņi, kas atgādina vairāk klosterus. Kad mūros ieiet iekšā, tur paveras burvīga iekšējā pasaulīte - dārzi, skvēriņi, halles, baznīciņas, kuros acīmredzot visa tā iekšējā koledžas dzīve notiek. Bijām arī vecākajā Lielbritānijas bibliotēkā, kur jau 500 gadus tā saņem no izdevējiem katru grāmatu, kas publicēta. Bibliotēka pati nodeva savu atrašanos vietu. Kamēr mēs to meklējām, pēkšņi uz ielas ļoti skaidri varēja sajust Latvijas nacionālās bibliotēkas grāmatu smaku. Izrādās, bijām nostājušies blakus ventilācijas lūkai, kur aiz stūra ir arī pati bibliotēka. Nākas secināt, ka pasaulē visas bibliotēkas smaržo vienādi - pēc LNB. Oxforda izrādās ir pasaulei devusi Tolkīnu un Alises brīnumzemi. Maģiska vieta. Nu.... ne pārāk romantiska 5 gadu kāzu jubilejas svinēšanai, bet neies jau un nelūrēs visu dienu viens otram acīs ;)

Visādi citādi - viss pa vecam, rutīnā nepaspējam iedzīvoties :) Kristaps nu ir pilntiesīgs students, sāks jau trešdien apgūt zinības. Es ļoti par to priecājos, atceroties cik nesen viņam studēšana bija pēdējākā vietā. Mājas foršas, kur dzīvoties, tik vēl tas internets nav nokārtots. Izmantoju visādas 21gs iespējasa pieslēgties caur telefonu un visādi citādi izlīdzēties. Tāpēc pagaidām bildes nevaru ielādēt. Bet kā tikko - tā uzreiz:):)

Dikti gaidām Klēģeru pāri ciemos, vairs tik kādas 4 dienas. Zamīši arī pošas.... Ui, kā mēs jūs gaidām:):):):)

Daudz laimes kāzu gadadienā Rūtentāļu pārim!!!!! Droši vien šogad vīnogulāja ražu varat novākt:):)

septembris

Ar ronalda mcdonalda svētību, kas izdomājis inetu un tualetes dot par brīvu, arī ierakstīšu jums rindiņu un pēc tam došos mājās.
Kristaps jau ierakstījās par mājām, par kurām arī es nevaru nerunāt. Liāna pie pirmās izdevības izmērīja, ka no krodziņa pāri ielai ir tieši 50 soļi līdz gultai:) Savukārt tieši zem logiem ir veikals, kur brokastis dodamies iegādāt pidžammās. Kā teiktu Ufo - ideāls piess. Patiesībā mēs ceļamies ar veikala atvēršanu un dodamies gulēt, kad veikals slēdzās. Tā kā mūsu mājīgā istaba atrodas tieši virs bodes, tad garajos rītos modinātājs ir veikala ding-dongs (pīkstulis, kas veikalniekam vēsta par klienta ienākšanu par durvīm). Kaitinoši jau ir, bet toties rīti neiestiepjas vēl garākos rītos. Veikaliņā ir viss dzīvei nepieciešamais, ieskaitot follijs, auzu pārslas, korķviļķis un viss pārējais. Būs jāuzsāk sarunas par procentu atlaidi, jo brokastu greipfrūtu noiets bodei garantēts:)
Savukārt krodziņš dzīvo savā nodabā necerētu klusi. Nospriedām, ka tas tāds vecu vīru krogs, kur onkas vakarā nekaitīgi izdzer pa pintei. Krogā dzīvo pelēksvītrains minkāns un sainmieko Džons ar draudzeni, bet bārnene esot no Zvviedrijas. Sākam apzināt apkārtējos ērtākai sadzīvei.

Kristaps jau divos vārdos izlielījās par dušu, bet es nevaru nepasvītrot dušas nozīmi mūsu dzīvē. Endijs mūs bija nospīdzinājis līdz izmisumam ar ūdens sildīšanas ekonomiju (pat vienu augusta rītu tā caur smaidu teica "jūs noteikti esat pamanījuši, ka duša tāda vēsa. Esmu ietaupījis uz gāzi pamatīgi". Ceru, ka viņš pamanīja mūsu sejas, kas visnotaļ vēstīja to, cik viņa joks nav bijis smieklīgs). Savukārt ūdens spiediens nav pašsaprotama parādība šajā miljonu pilsētā. Ja esi ar svešinieku beidzis runāt par laiku, droši vari uzsākt sarunu par ūdens spiedienu! Kaut kas nežēlīgs. Pēc trīs mēnešiem vidusmēra dušā vārdu salikums "ātra dušiņa" kļūst par izsmieklu. Džeina pat teica, ka ja jaunajā mājā būs tāds pats spiediens kā Endija mājā, viņa apsver savu garo matu nogriešanu! Tas nu būtu kaut kas nenormāls, bet realitāte. Paldies dievam, saimnieks mums pie boilera ierīkojis ūdenspumpi.

Tagad cenšamies apdzīvot mūsu māju. Abas meitenes ir vienkāršī debišķīgas, kamēr mēs pa darbiem, viņas pamanījušās savilkt visādas mazmantiņas, kas mājas padara par mājām. Tagad tik notiek cīniņš par televizora piešķilšanu. Taču vesels stāsts par televizora vešanu uz mūsu mājām, to tas tika vests ar metro. Abas dabūjušas visiem dievooties, ka goda vārds to nav nozagušas :) Pagalmiņš pagaidām tāds dieva dots, bet lēnām uzņem mūsu savestos zaļumus, bazikus un lokus.

Ai, un par britu vasaru, kas beigusies vispār jau nav vērts runāt. Pagāšnedēļ trīs dienas bez lietus jau likās aizdomīgas. Tagad jau atkal viss sliedēs, pie tam septembris gaisā. Jā, to nu šodien tiešām varēja just, galu galā abas mājas kolēģes devās uz saviem skolotāju darbiem, bet mums darbiņa spriekšā uz gājēju celiņa ik pa brīdim pieparkojās rolsroisi un bentliji, kas izlaida lepnos vecakus, daļēji histeriskas māmiņas ar botoks lūpām un iestieptām sejām (tās sejas saucas "why so serious?" Ledžera fani zinās no kurienes tas) ar sapucētajām atvasēm uz brokastu tēju. Ka jums saku - ne atskatīties. Liāna katru dienu ierunājas - nu nevar būt, ka šodien nav ne viena stāsta:) Un katru dienu ir kāds eksemplāris, kuru vērot un nenobrīnīties, bet nu skaidrs, ka, "tad, kad sāc smaržot glāzes, tad ir skaidrs, ka tev nauda ir pa daudz" (Liānas citāts).

Labi, došos apdzīvot mājas, noskriet kādu km. Mani maratonistes panākumi pagaidām pieticīgi, lai ari 20 minūtes bez apstājas skriet man ir baiss sasniegums.

Dvīņu brāļiem Reinim Rozītim un Tālbergu Kristapam daudz laimes dzimmenēs! Savukārt, vecākiem - lai jauks un piedzīvojumu pilns ceļojums. Noteikti pārbaudiet, vai tiešām greizie ratii ar kājām gaisā un ūdens izlietnē notek uz otru pusi, un nogaršojiet Vegimite (gluži neēdams nav, bet norīt nav iespējams) :):)

Jaunās mājas

Sveiki, draudziņi!

Es - Kristaps esmu pilnvarots jums ziņot, ka esam pārvākušies (salūts;)

Tas nozīmē, ka vēl nav Interneta, tāpēc šo mantu pagaidām nākas zagt darba vietā!

Visas pārējās mantas ir droši novietotas mūsu jaunajā istabā, kas atrodas jaunajā mājvietā, kas atrodas tajāpat metro stacijā, kurā mitāmies arī iepriekš, bet tikai drusku tālāk. Vecajām mantām ir piepulcējušās jaunās - koka galds ar lavandas ziedu podu uz tā, dzeltens krēsls ar pieskaņotu dzeltenu galda lampu. Divas naktslampas abpus gultai ar jauniem palagiem, spilveniem un arī segu. Tā kā mūsu ģimenē ir jau divas segas, viena uz salas un otra kontinentā. Vēl ir spogulis un vēl pāris marginālas parādības. To visu bruacām iegādāt vietējā IKEJā, paļaujoties, ka gan jau kaut kā to visu mājās aizvedīsim. Kādu mirkli domājām, ka nesīsim tik visu rokā tik prom uz metro, bet tad mirklis pārgāja un bija skaids, ka nekur mēs to visu neaiznesīsim. Visa vienkārši bija daudz. Bet mūsu optimisms attaisnojās un uzradās kaut kāds pusoficiāls taksis, kas par puspiedienīgu atlīdzību aizgādāja mūs ar visām mantām mājās.

Nu tā kā tā. Televīzija vēl īsti nestrādā, Interneta nav, bet duša ir debešķīga - spiediens tāds, ka acis lec laukā un karstums apburošs.

Nu tā īsumā. Endijam esam pateikuši ardievas, bet nu viņš vēl reizēm atsūta kādu īsziņu - piemēram saņēmu no viņa atskaiti par viņa meitas veiksmēm skolas beigšanas eksāmenos;)

Nu lūk. Trešdien būs mājās Internetas, tad būs vēl vairāk burtu un bilžu!

Turās!

domu gali

- Avīzē bija publicēti Londonas metro karstākās vietas. Dažās stacijās temperatūra vasarā nekrītās zemāk kā +32C. Viena no tām - Oxford circus - pilsētas iepirkšanās centrs, vecā darba pietura. Neesmu bijusi tur kopš vairs nestrādāju pie itāļiem.

- jaunās mājas gaidāmas pilnīgi plikas, bet pateicoties patērētājsabiedrības labākajām tradīcijām, viss eksistencei nepieciešamais salīdzinoši maksā kapeikas.

- svētdien mūsu restorāniņā uz brokastīm bija ienākusi Natālija Portmane. Kādu citu dienu pasniedzu tēju Naidželam Hovardam, kas esot arī dikti zināms. Hmmm, nav neko tāds neizsaka. Džeina (mūsu jaunā mājas kaimiņiene, kas šobrīd ceļo pa Eiropu) pirmajā Londonas dienā Koventgārdenā satika Džūdu Lovu. Abas ar Liānu spiegdamas atskrēja mājās.

- algu man jaunajā darbiņā ieskaita JSB Excavators Ltd. Apsmējos un uzliku dziesmiņu par JSB traktoriņu.

- pietrūkst mūzikas. Kopš esam šeit, mūsu klucītis (ārējais disks) negrib piešķilties. Tur iekšā visa pasaules mūzika un visas mūsu bildes. Sirds dreb par klucīša dzīvību.

- Vienu dienu vīrs mājās pārrodas ar milzīgu kasti - darbā viņam atdevuši printeri. Tagad mums ir arī printeris:) Kolēģis esot ieguvis īpašumā krēslu (parastu koka krēslu, pusdiengalda parasto), to piestiprinājis pie savas ne mazās mugursomas ar savelkamajām lentēm, uzkāpis uz sava riteņa un tāds arī aizminies uz mājām. Lielpilsēta pieslēpē situācijas, kas jārisina.

- Kristaps lasa savu bībelīti. Vakar pirms gulētiešanas bija ticis līdz 143 lpp, kurā aprakstīta lopu kaušana. Saldus sapņus.

- Banka par katru nieka mūsu kustību sūta informatīvas vēstules. Apnicis saņemt to makalatūru. Kāds te vēl runā par banku grūtajiem laikiem Lielbritānijā. Protams, nabadziņi, ja šitā tērē papīra un pasta izdevumiem, un kāds vēl tās vēstules sagatavo....

- pa lielam domas šobrīd tādas eksistenciālas saistībā ar jauno mājvietu. Dikti gaidu, emu nogurusi no Endija īpatnībām. Labi, ka viņš tagad ir brīvdienās.

- Kamēr Endijs brīvdienās, mūs apciemoja parādu piedzinējs un atnes vēsti par pēdējo brīdinājumu. Mums nav ne jausmas par ko, jautrā kompānijā iztēlojāmies lietas, par ko Endijs nebūtu samaksājis un ko varētu piedzinēji aizvākt. Ienāca prātā doma, ka varbūt viņš tagad ir aizmucis no valsts, kas izskaidrotu to, kāpēc tik ļoti mūs gribēja pierunāt turpināt īrēt viņa māju. Uz ziņu par piedzinēju Endijs atsūtīja ziņu, lai mēs cenšamies nevienam svešiniekam durvis neatvērt.... Atkal vieta smieklim, kā gan viņš to iedomājās mājā, kurā dzīvo vēl trīs pieauguši cilvēki un ārdurvis ir ar stiklu.

- Atrakstīja Alejandro (Dānijas laiku labākais no draugiem), ka oktobra sākumā būšot Parīzē. Esmu gatava pirkt biļetes jau šodien! Nav redzēts kādus gadus 12:)

- Liāna atdzinās, ka viņa sākot pieņemt mūsu angļu valodas runas stilu. Vieta kārtīgai jautrībai, jo angļu valoda, atšķirībā no viņas, nav dzimtā valoda.

- Liānas brālis pagāšpiektdien apprecējies. Puisis esot aiz satraukuma nedaudz iedzēris pirms ceramonijas. Viss gājis gludi, viņš dikti koncentrējies tekstam, kas jāatkārto aiz mācītāja. Pēc zvēresta mācītājs, pieklājīgs būdams, teicis "paldies, Rikij", Rikijs kārtīgi iejuties tēlā svinīgi atkārtojis skaļi pa visu baznīcu "Paldies, RIkij!". Viesi esot līdz asarām rāpojuši aiz smiekliem. Es ieteicu Liānai aizsūtīt brālim kartiņu ar tekstu "Paldies, Rikij!".

Laiks pirkt aviobiļetes!

Oi, kājas ir pats svarīgākais orgāns manā ķermenī šobrīd. Būšana 9 stundas uz kājām ved pie vēlmes tās reizēm noskrūvēt un paņemt jaunas no cita komplekta. Tad nu tās tiek lutinātas un pūtinātas, pirktas īpašas zeķes un smēres, un pat izpelnījās īpašu braucienu uz veikalu, lai saņemtu balvā par skraidīšanu labu labās kurpes. Tagad ar jaunajām brūnaļām kājās, sēžu svaigi sakārtotajā istabā, lai pastāstītu, kā mums iet.

Mums nupat ies vēl foršāk kā iepriekš, jo esam beidzot tikuši pie savas teritorijas. Jau iepriekšstāstīto apsvērumu dēļ dzīvosim kopā ar austrāļu meitenēm, bet man liekas, ka būs jauki - jauki. Tāpēc - laiks pirkt aviobiļetes uz Londonu, gaidīsim jūs četru guļamistabu divstāvu mājā ar apdzīvojamiem bēniņiem nākošos astoņus mēnešus (hmm, kad paskatās, cik ātri pagājuši iepriekšējie trīs, astoņi mēneši ir ar roku aizsniedzami).

Māju meklējumi izvērtās teju dramatiski, daļēji laika trūkuma deļ, daļēji Londonas piedāvājuma dēļ. Mēs abi ar Kristapu strādājam, vienīgā, kas mūs varēja izručīt, bija Liāna. Pa vakariem malām cauri piedāvājumus, nākamā rītā Liāna visus apzvanīja, ieguva labi ja pusotru iespēju kādu mājokli apskatīt (jo tie, kas sludinājumos, tie jau esot aizņemti, kas liek domāt, ka tie, kas sludinājumos, nemaz neeksistē), vakarā mums asarām acīs stāstīja par tiem drausmīgajiem ūķiem, kuros cilvēkiem liek dzīvot. Finālā divu nedēļu laikā izdevās iegūt pāris jēdzīgus variantus. Viens no tiem - pats ideālākais, kas vispār varēja būt par naudu, ko būtu maksājuši. Pēc tuvākas izpētes internetā, ar lūztošu sirdi nācās to aizmirst drausmīgā rajona dēļ. Mīlīgā mājiņa atradās tieši pāri ielai no Hampstead Heath parka, bet līdz metro 15 min jāiet pa rajonu, kurā pilsēta izmitina cilvēkus ar finansiālām problēmām, kas, savukārt, izv

ērties visai krimināls.

Pārējie cilvēcīgie varianti bija diametrāli pretēji - viens: Kamdenas centrā, 3 min no metro, 20 min līdz darbam, 450 naudas nedēļā, trīs istabas ar mūsu guļamistabas logu uz lielo ielu, pirmais stāvs, blakus krogam; otrs: mūsu tagadējais rajons East Finchley, kas ir 40 min līdz darbam, 15 min līdz metro, 4 guļamistabas, bēniņi, dārziņš, 390 nedēļā, jaukā klusā rajoniņā. Tad nu mums, lauku bērniem, svaigs gaiss bija svarīgāks par dzīvošanu pašā centru centrā, kā rezultātā izvēlējāmies otro variantu. 15 min līdz metro būs piespiedus sportiņš, kas tik ļoti pietrūkst. Mjā, par naudiņām nerunājot. Gribi dzīvot Londonā, esi gatavs maksāt 450 uz četriem cilvēkiem nedēļā, sadalot uz četri un pieskaitot rēķinus, pareizinot nedēļu skaitu mēnesī, mums abiem tas ir tuvu 1000 mārciņām mēnesī:):) Realitāte.

Tā nu mēs tagad sagaidīt vien nevaram 29. augustu, kad pārvāksimies!!! Man patīk fakts par svaigu gaisu un gaišajām telpām un tas, ka visiem pietiek vietas, pat ja ciemosies draugi! O, tāds atvieglojums tagad, kad šī visa sāga atrisināta. Jāievācas un jādzīvo nost.

Tāda sajūta, ka viss pa solītim iet uz priekšu, man ar darbiņiem iegājis sliedēs, tūliņ pārvāksimies, redzēs, kā Kristapam ar darbiem, es mēģināšu dabūt vēl ko labāku. Noteikti nav sajūta, ka dzīvojam atpakaļgaitā.

Pie tam kompānija ir tāda ļoti savēja. Ar Liānu esam abas kaut kur līdzīgas, tādas, kas var tarkšķēt par visu, iebremzēt par lietām, kur nevajadzētu, bet veikalā izpakot svarus un nosvērties, ja vajag. Ar viņu par visu ļoti vienkārši vienojamies un dzīvošana kopā nesagādā nekādas problēmas. Otra austrāļu meitene Džeina bija šeit uz pāris dienām, šobrīt ceļo pa Eiropu, tā kā īstā iepazīšanās vēl tikai priekšā.

Labi, mīļie, samīļoju visus domās un priecājos par jūsu vasaru, kas izskatās pilnībā izdevusies. Tikko apskatījos kalendārā un iepletu acis par esošo datumu. Tas arī nozīmē, ka Dita ir par vienu gadu vecāka:):) Klēģeru pāris par vienu gadu tuvāki:):) Lienes nosvinējušās, tagad Lindām kārta:):) Daudz laimes jums visiem svētkos, piedomājam ļoti!

Vakar redzējām dzīvu piemēru - kas bez biksēm, tas bez bēdām:):)

Te arī dažādas bildītes no dažādiem pasākumiem/ piknikiem. Arī jaunā mītne no ārpuses: http://picasaweb.google.com/intasorina/RondomBildesAugusts#