Vispār, galva ir pilna un sūkļa efekts, kāds bija Londonas perioda sākumā, pieslēdzas daudz retāk. Uznāk dienas, kad gribas, ir vēlme un izturība vērot katru seju, kas pārvietojas pa piebāzto metro, uzreiz pēc tam iedoties grāmatu veikalā, lai pamielotu acis ar visko, doties uz kafejnīcu un palasīt grāmatu, parunāt pa telefonu ar visādiem cilvēkiem, iesaistīties sarunās ar nepazīstamajiem (un tādi mani joprojām uzrunā visjocīgākajās vietās) un vēl izlasīt visu internetu.... Bet vairums dienu es to vairs nevaru izdarīt. Ar grūtniecību tam nav nekāda sakara. Vienkārši galva nespēj ņemt pretī to informācijas kvantumu, un pat, cierējot pa cetrālajām ielām, vislabākā izvēle ir mūzika ausīs un nodurts skatiens. Reiz satiekoties mūžam pūļiem pārpildītajā Oksfordas ielā Kristaps paziņoja, ka viņš nupat ir iemācījies peldēt pūļiem pāri, kas ļoti atvieglo vizuālās informācijas uzņemšanu. Redz, man grūtāk ir izstiepties divmetrīgai, lai risinātu šo jautājumu.
.. ir 7.06 sestdienas rītā, nenāk miegs, jo bēbītis izdomājis šodien doties uz darbu, nevaru / nemāku paskaidrot, ka nekur nav jāiet, varam nedaudz pavaļoties. Kristaps mūs abus nolēmis ignorētu un kārtīgi beidzot izgulēties pirms jaukas nedēļas nogales! Lai arī jums tāda un dažiem - ļoti īpaša nākošā nedēļa! Mazajai Tīnai ap šo laiku jānosvin divgadnieks, Tarvidas jaunkundzītei un Gunāram- kārtējie 18:):) Bučas jums
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru