Entuziasms kūsāt kūsā!

Endijs uzķēra entuziasmu. Šīrīta pārsteigums logā, ar garām šķērēm, vēl muti nenomazgājis, ķeras pie lielkoka dizainēšanas :)

Šovakara entuziasms.

Kristaps tagad nevarēs pienākt. Viņš šobrīd cīnās ar entuziasmu un iniciatīvu Endija dārziņā :)

Te bildītes no šodienas ceļojuma uz Regent's park:http://picasaweb.google.com/intasorina/RegentSPark#

Lai Jums priecīga rītdiena!

situācijas novērtējums pēc pirmajām 2 nedēļām

Kad Londonā apnicis desot par apskates objektiem un jaunatklātiem apvāršņiem, negribas tērēt 30 mārciņas mūziklam, vai kārtējai kafejnīcai vai galīgi nevelk uz muzeju, vienmēr var iesēsties divstāvu autobusā un doties, kur deguns rāda. Un forši, ka deguns vienmēr norāda uz vietu, kur nejauši priekšā ir cits autobuss, kas norādā tālāk vai arī metro stacija. Prātīgi, ja braukšanas karte ir bezizmēra. Samaksā vienu reizi nedēļā tikpat, cik audītim benzīnu, un dragā. Šodien mēs tā izdarījām. Jo uz muzeju Kristaps negribēja (man vispār būtu jābeidz piedāvāt. Tā nu ir vieta, kur varētu pavadīt visu laiku), jo ar kājām skraidīt man negribējās (sestd-svētd vien apstaigājām trīs reizes apkārt Liepājai), jo mājās arī jau nesēdēs, lai arī vieni.

Mājās pārsvarā esam vieni. Paši nedaudz iesmaidām, ka Endijs trennējas par spoku. Viendien Kristaps viņam palīdzēja pielabot kādas tur mēbeles, devās līdzi uz pagrabu pēc papildus detaļām un Endijs nosaka, ka te spoki dzīvo. Abi smaidām bārdā, ka viņš pats nezin, ka ir viens no tiem. Reizēm tiešām ir nenosakāma situācija, vai sešistabu mājā, kurā īrējam tikai istabu, esam vieni vai vairāki. Tikko noklaudzēja durvis. Es domāju, ka viņš nav mājās, bet tagad tiešām neviens neienāca. Spoks būtu izgājis?

Darbi. Visiem, jums, mīļie, jautājumi par darbiem, kas arī droši vien ir tā aizraujošāka daļa. Abi esam piedzīvojuši pāraudes laikus - Kristapam ir atbilde, manu gaidām. Es piektdien pēcpusdienā spēlējos oficiantēs smalkā gala restorānā. Kristaps, kas atnāca uz vakara otru pusi nopētīt, atzina, ka tiešām esmu izskatījusies pēc īstas oficiantes:) Tas mani priecē. Toties kandidāts es nebiju vienīgais. Šovakar viss restorāns tur svin kādus svētkus, bet rīt, cerams, uzzināšu atbildi. Un, ja arī man tas nebūs bijis lemts, meklēšu nākošo, liela muiža! He! Paraleli pa kārtai sūtu CV uz visādiem projektu darbiem, kas tonnām piedāvājās, bet uz tiem konkurence ir smaga, īpaši cilvēkam bez vietējās pieredzes.
Kristapu atzina par labu esam vienā citā restorānā, bet par to lai viņš stāsta pats. Tik pateikšu, ka izskatījās tīri priecīgs par šādu pirmoreizimūžā pieredzi un rīt sāks darbu.

Abi runājām, ka tā cilvēcīgā nelaime ir vēlēties visu uzreiz, bet, ja ņem vērā, ka esam te tik divas nedēļas, tad noticis ir daudzkas - pa lielam esam salīmējuši galvās Londonas karti, atkoduši transportus, kur kas atrodas, esam pietekušies un jau dabūjuši personīgo GB identitāti (vietējais pers. kods), telefonus pieslēguši, arī tūlīt ar banku viss kārtībā. Esam satikuši visādus cilvēkus un pabijuši supervietās, kā arī atklājuši, kur dod koncertus pa brīvu un kur vislētāk un veselīgāk tuvākajā apkārtnē iepirkties, kā arī saņēmām uzaicinājumu no mājas "spoka" pagarināt mūsu īres līgumu un palikt te vēl uz mēnesi. Atbildot brālim uz jautājumu - brīdi, kad skriesim ar galvu sienās, turam pa gabalu. Tagad joprojām baudām, kā grieķi - ar mēru sasniedz pilnību :):) Tas tā, poētkai.

Nu tā. Vienīgais ir sāpīgi tas, ka jūs tagad ēdiet auksto zupu. ...paga, kaut kas jāizštuko....

Rojāls Botāniskais dārzs

Mūs pārsteidza. Šoreiz Rojāls Botāniskais dārzs:

Nepieķērām ziedam, bet pēc visiem parametriem - RODODENDRS!!!!

Vairāk bildes: http://picasaweb.google.com/intasorina/RojalsBotaniskaisDarzs#

Lai priecīga un ražīga jums dieniņa!

Darbi, kas krīt no gaisa....

Piemēram, šādi izskatās cilvēki, ar kuriem notiek brīnums, vairāki brīnumi pēc kārtas:)

Pāris dienas atpakaļ beidzot sajutām vajadzību meklēt darbu. Nolikām visus citus neatliekamos pasākumus pie malas (muzeju listi, apmeklējamo parku sarakstu, grāmatnīcu, kafejnīcu, teātru, mūzklu, u.c. vēlmes,) un veselu dienu centāmies sakoncentrēties karjeras sākumpunktu meklējumiem. Vakars beidzās nedaudz izbojāts - nejauši nopirkām Chardonnay alcohol free. Paši sirsnīgi apsmējāmies un izdzērām limpenīti čuru krāsā.

Jau LV atrodoties, bija skaidrs, ka birojdarbs būs pēdējais, ko vēlamies (jocīgā kārtā neatkarīgi viens no otra saņēmām šādu apjausmu). Norunāt 1500 minūtes mēnesī pa telefonu, cenšoties glābt kādu glābjamo un pasauli griežot pret asi, nav dzīves dzīva dzīvošana.

Tā nu gadījās, ka vakar satikām puisi V => puisis V stāsta par restorānu Čelsijā, kurā strādā => Inta sarauc uzacis sapņojot, cik ļoti labprāt, kaulus nelaužot, varētu pa-apkalpot atkal galdiņus feinā restorānā => Puisis V saka, ka tieši tagad restorāns meklē meiteni oficianti => Inta klusībā aplaudē ar ķepiņām => Puisis V vakarā pārzvana un aicina nākamajā dienā atknākt parunāties => Inta aiziet parunāties un saņem uzaicinājumu rīt uzsākt pārbaudes laiku!!!!!

Tā nu gadījās, ka vēl LV atrodoties, Kristaps uzrakstīja restorānam, kurā pabijām februārī, epastu => restorāns atsūtīja pārsteigumu pilnu ziņu atpakaļ "wow, tādas atsaukmes negaidījām" => Kristaps aizrakstīja "moš pie jums kāds darbiņš, būšu Londonā" => restorāns atsūtīja "paga, atsūti vēlreiz savu CV" => Priecājoties Haidparkā par Intas negaidīti no debesīm saņemto darbu, Kristaps saņem zvanu "Lūdzu atnāciet rīt uz pārrunām, mums vajag cilvēkus"!!!!!

Nu Tu, pasaule, pasaki, lūdzu, kā tas ir iespējams ??!!! Mēs te abi atlokām piedurknes, gatavojoties saņemt pa mizu par šādu avantūru, bet finālā mums abiem ir iespēja strādāt darbus, par kādiem patiesībā bijām domājuši - kurus nav jānes mājās, kuros var iemācīties daudz ko jaunu, kurus darot nav jāsēž birojā, kuros satiksim dažādus cilvēkus, kas parādīs mums tālāko ceļu šajā piedzīvojumā.

Kristaps par to samīļoja pasauli:):)

p.s protams, ka mēs nezinām, kā mums ies, bet izmantojam katru brīdi priecāties un cenšamies tikt vaļā no jebkādas paranojas par jebkadām iespējamām neveiksmēm.

p.p.s. pirmo reizi mūžā abi beidzot uzrakstījām savus CV. Kā visi tie iepriekšējie dzīves gadi notikuši, ne jausmas ;) ar brīnumiem, domājams...

Londonas nurmuliņi

Draudziņi!

Mūsu iejušanās programmas viens no svarīgākajiem etapiem - lokālā telefona nurmuliņa iegūšana, ir paveikts!

Principā jau Skaips rullē tik vienā rullēšanā, tā kā kad gribēsim patarkšķēt garo tarkšķi (tas jau gan vairāk pa sievišķu modei) tad meklēsimies skaipā (mēs zem šifra "intaunkristaps"), bet, kad gribas uzzvanīt uz ārzemēm, tad laipni lūgtum:

Tātad pavisam impozanti ekskluzīva situācija saveidojusies - mūsu telefona nurmuliņi atšķiras tikai par vienu zīmīti:

Inta +44 7733 949 180

Kristaps +44 7733 949 181

P.S. principā arī mūsu Latvijas nurmuliņi ir pāradresēti uz šamējiem, bet īsziņas līdz mums neatnāks vispār un saņemot zvanus uz saviem Latvijas numuriem mums vēl būs jāpiemaksā, lai noklausītos kas jums ir ko pateikt;) Vot!

Kapiņi. Unreal.