Kumbrija, ak, Kumrbija

Jau ilgi trināmies to apskatīt. Tas ir Skotijai līdzvērtīgs rajons, kuru noteikti vajadzēja apciemot. Vietējie to sauc par ezeru zemi un mēs pievienojamies. Pēc lokālā akcenta, kuru saprast nevar teju nemaz, nodēvējama par vietējo Latgali. Bet daiļa gan - kalni un ezeri vien. Kalni ne tie paši augstākie, bet nu vismaz triju Gaiziņu augstumā, kur augstākās virsotnes ir ap km augstas.

Tā kā izrēķinājām, ka uz turieni nokļūt ar auto būtu 6h un iedzimta slinkuma vārdā tā arī visas brīvdienas braukātu tikai ar mašīnu, redzot tikai to, kas ir autoparkinga apkaimē, tad tomēr izvēlējāmies mainīt žanru un izmantot vilcienu - autobusu - k2 (tulk - savu kāju pāra) pakalpojumus. Finālā, lai nokļūtu līdz pirmajai naktsmājai, bija jāizmanto divi metro, divi vilcieni, divi autobusi un 3 jūdzes vēl ar kājām. Neticēsiet, mājvietā nonācām apgaroti un enerģijas pilni:)

Mājvietu izvēle daļēji sakrita ar pēdējā brīža meklējumiem. Izdomājām, ja jau žanru maiņa, tad pa pilnu programmu - mēģinām atrast vietiņas prom no civilizētās pasaules. Diemžēl neizdevās un vienu no trim naktīm nācās gulēt viesu namā, bet pārējo iztikas minimums bija vienkārši ekskluzīvs, īpaši diviem, kas tik ļoti gribēja izbraukt no Londonas džungļiem.

Tagad skaties bildes:http://picasaweb.google.com/intasorina/Kumbrija#