Godvārds varu nodievoties, ka mūsu dzīvesvieta ir pavisam jauka un tā nemazākajā mērā nav ne krimināla, ne kādi citādi mūsu emocionālo stāvokli apdraudoša:) Kaimiņieni Tīnu no Argentīnas satiku 26. maijā - tieši mēnesi pēc ievākšanās šeit. Katram savs dienas ritms, katram sava istaba-aliņa, kur ielīst. Ne visi grozās pa virtuvi pārtikas meklējumos, dzīvojamā istaba nepastāv... vienkārši nav kur visiem burzīties. Dienas paiet strādājot un tā arī nekad nesatiekamies. Vienīgais, esmu ievērojusi, ka kaimiņš Kevins izlieto ļoti daudz tualetes papīru un Kriss no Velsas reizēm uztrinkšķina padomju armijas kara dziesmām līdzīgus akordus un uzdungo man nepazīstamas dziesmas.
Gan nevarēju nepamanīt, ka vakar istabā virs mums ir atstāsts suns. Sajutos kā nedaudz suņu patversmītē - blakusmājas suņuks tiek visu laiku turēts sētā un, nabags, bez apstājas skrāpē mājas durvis, lai ielaiž iekšā. Vakaros, kad viss pierimst un skaņa izplatās ātrāk par skaņas ātrumu, suņuka mokas ir sirdi plosošas. Tam visam komplektā pēkšņi stāvu virs manis kāds nabadziņš gaudo. Nākas nojaust, ka esam starp īstiem suņu mīļiem. Stāsta turpinājumu uzzinājām vēlā vakarā, kad pieķērām velses Krisu ar četrkājaino draudziņu slapstoties pa trepēm lejā - piecus mēnešus vecais haskija kucēns piektdien tikšot dāvināts kādam draugam. Dievīgs radījums, tādā acu mirklī var iemīlēties! Tad nu līdz piektdienai viņš savā velsas akcentā trennēs suņuku par labi audzinātu draugu.
Mūsu istabā arī troksnis parādījies. Vienu dienu mans vīrs pārnāk brunurupuču Turtles-nindžas paskatā - smaids pa visu seju un uz muguras bruņurupuča bruņa. Kolēģis Džons tagad aizdevies uz Skotiju un iedevis pieskatīt Hangdrum (man liekas, ka nav latviskā nosaukuma, tāpēc vajadzīgs vizuāls paskaidrojums šai rindkopai). Tad nu mēs arī reizēm patrokšņojam:)
Londonas apstate turpinās - bijām aizbraukuši uz būvlaukumu, kur top 2012 olimpisko spēļu stadioni un tiem piederošās būves, parki un tilti. Milzīga teritorija, kurā šobrīd ir neskaitāmi ceļamkrāni un arī taciņa ar skatu torni interesentiem. Lūk bildītes:
http://picasaweb.google.com/intasorina/Londona2012OOOOO#
Tiem, kuri uzdod jautājumus par vēdera augšanu, varu atbildēt, ka aug:) Nupat ir sācies "sper man vēl" periods jeb uz kautiņiem balstītas attiecības ar vēderu. Kāds tur nupat mani ir uzsācis iespārdīt no iekšpuses. Sākumā spokaini, bet nupat jau ikvakara izklaide skatīties uz vēderu, kā tas kustās un kūņojas. Smējos, ka noteikti Xfailu idejas autore ir bijusi grūtniece:)
Pavisam savādāka Līgošana:) Ar sveštautiešiem, dziedāšanu, vienkāršu pasēdēšanu un nereālu izsmiešanos. Šitā smiets nebija sen. Zin kā ir, kad cilvēkiem ap galdu ir kontakts un var līdz asarām par jebko. 