Tomēr apbrīnojami ir skatīties, kā momentā visādi dienesti sniedziņu ņem vairāk kā nopietni. Mediji neapstājoties brīdina piepacelti biedējošā tonī, lai cilvēki nedomā braukt ar mašīnām, sabiedriskā transporta mājas lapas pa minūtēm ziņo par situāciju, pensionāru biedrības skaļā balsī lūdz pieskatīt gados vecākus cilvēkus, skolas slēdz, jo bērni fiziski uz tām nevar nokļūt.
Kaut kur es saprotu to paniku, jo, ja atņem tautai transportu, sajūta, ka nu visi iesim bojā. Veikali sāk uztankot plauktus un pircēji - iepirkumu groziņus, it kā gatavotos bada laikiem. Toties televīzijas kanāli nesnauž. Reklāmu skaits, liekas, ir dubultojies, programmas, ko paraksti rāda tikai vakaros, nu ir arī pārcēluši uz dienas vidu. Tauta nu sēž pie teļļukiem :)
Ko mēs? Baudām ziemu. Austrāļu meitenes spiegdamas dauzās pa kupenām. Šoriņi smaida bārdā par burvīgo ziemu kā bonusu valstī, kur rudens lēnām sāka
pāriet pavasarī.
Skats šorīt pa mūsu logiem. Burvīgs un kaut kur arī neticams!
Šis gads ir gan atnesis brīnumu sniega izskatā visur - man atgādina pasaku, ar bērnības garšu - es ar smaidu bārdā :))
AtbildētDzēst